Rīgas kinostudija valde ieķīlā uzņemtās filmas, rekvizītus un studijas aprīkojumu

Rīgas kinostudija, kas ir gandrīz 1000 laika posmā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam Latvijā uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu producents, noslēgusi apšaubāmus līgumus, ar kuriem Kinostudijai piederošā manta ir ieķīlāta sabiedrības padomes locekļa personīgo darījumu nodrošināšanai.

20. martā AS „Rīgas kinostudija” devusi galvojumu vairāk kā trīs miljonu eiro apmērā divu mazpazīstamu, ar Kinostudiju formāli nesaistītu komersantu savstarpēju darījumu izpildei, tādā veidā apzināti uzņemoties neizpildāmas saistības. Galvojuma nodrošināšanai ieķīlāta Kinostudijas manta. Mēnesi vēlāk galvojums aizstāts ar aizdevumu, Kinostudijai pilnībā uzņemoties sveša komersanta saistības vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, tā rezultātā kļūstot faktiski maksātnespējīgai. Tam komercķīlas veidā ieķīlāti Rīgas kinostudijas pamatlīdzekļi, krājumi un nemateriālie ieguldījumi, tātad arī autortiesības uz filmām, par kurām joprojām tiesā nav izšķirts strīds ar Kultūras ministriju.

Laikā, kamēr tiesa strīdu par autortiesību piederību vēl nav izskatījusi, Rīgas kinostudijas valdes priekšsēdētājs Vents Horsts parakstījis galvojuma līgumu, ar kuru Rīgas kinostudijas mantu – filmu uzņemšanas aprīkojumu, rekvizītus, tērpus, un, iespējams, arī pašas filmas, kuru starpā ir tautā iemīļotie „Vella kalpi”, „Sprīdītis”, „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, „Mans draugs - nenopietns cilvēks”– ieķīlājis par labu SIA „Latvijas Elektronisko dokumentu arhīvs”, galvojot par SIA „Alūksnes 5” parāda izpildi par kopējo summu EUR 3’160’000.

SIA „Alūksnes 5” īpašniece ir Rīgas kinostudijas padomes locekļa Armanda Liberta māte.

SIA „Latvijas Elektronisko dokumentu arhīvs”, kuras vārdā galvojuma līgumu parakstījusi un nodrošinājumu pieņēmusi pēc KNAB celtās apsūdzības par krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tiesājamā Inta Kaņepāja, un kuras juridiskā adrese vēl nesen bija reģistrēta tajā pašā Jelgavas dzīvoklī, kur šobrīd juridiskā adrese reģistrēta arī Rīgas Kinostudijai, SIA „Alūksnes 5” parādu nopirkusi no Armanda Liberta, tās pašas SIA „Alūksnes 5” īpašnieces dēla. SIA „Latvijas Elektronisko dokumentu arhīvs” ir cieši saistīts ar SIA „Elektronisko dokumentu arhīvs” (minētie komersanti, viņiem vien zināmu iemeslu dēļ, pagātnē ir savstarpēji mainījuši firmu nosaukumus). SIA „Elektronisko dokumentu arhīvs” valdes loceklis ir Armands Liberts, firmas juridiskā adrese ir Alūksnes ielā 5, Rīgā.

Dažas nedēļas vēlāk, šī gada 17. aprīlī, Rīgas kinostudija noslēgusi aizdevuma līgumu, ar kuru no tās pašas SIA „Latvijas Elektronisko dokumentu arhīvs” aizņēmusies EUR 3’160’000, domājams, iepriekšminētā galvojuma līguma izpildei, par ko liecina identiskās līgumu summas. Darījuma rezultātā Rīgas kinostudija savos aktīvos ieguvusi prasījuma tiesības pret šaubīgu parādnieku - SIA „Alūksnes 5”, kas jau šodien nespēj savlaicīgi segt savas parādu saistības.

Kā liecina tālākā notikumu gaita, Rīgas Kinostudija ir „pārvērtējusi” savas finansu iespējas, jo neilgi pēc galvojuma izsniegšanas un 11 dienas pēc aizdevuma saņemšanas ir vērsusies tiesā, lūdzot tiesisko aizsardzību no kreditoriem, tostarp, SIA „Latvijas Elektronisko dokumentu arhīvs”.

Laikā, kad tika izsniegts minētais galvojums, Rīgas kinostudijai jau bija ievērojami nodokļu parādi valsts budžetam un Rīgas pilsētai, ziemu Kinostudija pavadīja bez apkures, kā rezultātā vairākās telpās temperatūra bija zem nulles. Turklāt, nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņa, ko jau kopš pērnā gada veic zvērināts tiesu izpildītājs Raimonds Mežiņš, tiek vērsta uz Rīgas Kinostudijas mantu, tostarp, nekustamo īpašumu.

Tas rada bažas par prettiesisku vai pat noziedzīgu rīcību – minētie līgumi ir slēgti vai nu pret Rīgas kinostudijas un tās mazākuma akcionāru, tostarp, Kultūras Ministrijas, interesēm, lai Kinostudijas aktīvus izmantotu padomes locekļa Armanda Liberta privātajiem projektiem, vai arī šie darījumi ir fiktīvi, slēgti ar mērķi nodrošināt draudzīgu „kreditoru” vairākumu gan Rīgas Kinostudijai, gan arī SIA „Alūksnes 5”, aizsardzībai no hipotekārajiem kreditoriem – bankām, kas izsniegušas tām reālus aizdevumus.

Jāatzīmē, ka gandrīz pret visām iesaistītajām personām jau ir uzsākti kriminālprocesi – pret A.Libertu un V.Horstu – par Rīgas Kinostudijas akciju izkrāpšanu, savukārt pret I. Kaņepāju – par Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvā fiktīvi darbā noformētām personām, ko tiesa skatīs šī gada 1. jūnijā.

Šā gada 17. maijā policijā iesniegts iesniegums par iespējamu mantas izsaimniekošanu, ļaunprātīgi izmantojot AS „Rīgas kinostudija” amatpersonām piešķirtās pilnvaras, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošanu, lai izvairītos no saistību izpildes, grāmatvedības datu viltošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, par ko atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 177. panta 3. daļā, 195. panta 3. daļā, 215.1 panta pirmajā daļā, 218. panta otrajā daļā, 217. panta otrajā daļā, 272. panta otrajā daļā.

Komerclikuma 169. panta otrā daļa paredz, ka par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrībai, valdes un padomes locekļi atbild solidāri. Rīgas Kinostudijas padomes locekļi ir Rinalds Bērziņš, Ieva Krūmiņa, Armands Liberts, Ieva Romanova un Jolanta Treile.

Jau iepriekš pašreizējā Rīgas kinostudijas vadība ievilkusi uzņēmumu skaļā skandālā. 2012. gada 18. jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiks izskatīta LR Kultūras ministrijas prasība pret Rīgas kinostudiju un Dānijā reģistrēto "Voxell Aps" par autortiesību atzīšanu uz Rīgas kinostudijā uzņemtajām kinofilmām un televīzijas filmām. 2007.gada 1.oktobrī Rīgas kinostudijas valdes priekšsēdētājs Vents Horsts un "Voxell Aps", kas reģistrēta Dānijas Karalistes komercreģistrā, direktors Torbens Ellerts noslēdza līgumu par Valsts Rīgas Kinostudijā laika periodā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu tiesību nodošanu. Līgums paredz nodot Dānijas sabiedrībai tiesības izplatīt filmas ētera televīzijā, kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā, kinoteātros un mājas video formātā (DVD, VHS, Video CD).

Kultūras ministrijai pieder 24.31 % AS „Rīgas Kinostudija” akciju. 12.26% akciju pieder 163 fiziskām personām, pārsvarā - Kinostudijas bijušajiem darbiniekiem.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais