Nākamo gadu laikā Latvijas valsts gatava dubultot līdzekļus, kas tiek atvēlēti aizsardzības nozarei. To paredz šodien Saeimā akceptētā Valsts aizsardzības koncepcija.
Saeima šodien pieņēmusi Valsts aizsardzības koncepciju, nosakot, ka 2020. gadā aizsardzības budžets būs 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), iepretim 1% kā tas ir šobrīd. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, katru gadu aizsardzībai būtu nepieciešams piešķirt par 15 miljoniem latu vairāk nekā patlaban.
Neraugoties uz to, ka šobrīd Latvijas neatkarībai un valstiskumam draudi nepastā, koncepcijā tiek akcentēts, ka starptautiskā drošības vide ir mainīga, sarežģīta un grūti prognozējama. Līdz ar to jebkura politiskā, sociālā, militārā vai ekonomiskā nestabilitāte varot tieši vai netieši apdraudēt arī Latvijas nacionālo drošību. Lai arī tiešas militārās konfrontācijas iespējamība Latvijas teritorijā ir samērā zema, to pilnībā nevar izslēgt. Šādu konfliktu izcelšanos nevar izslēgt arī starptautiskajā drošības vidē, ņemot vērā arvien pieaugošo militāro potenciālu dažādās pasaules valstīs, kā arī šo valstu centienus paplašināt savu ietekmi pasaules politikā. Latvijas drošību stiprina NATO militārā rīcībspēja, kas garantē spējas mazināt šāda apdraudējuma iespējamību, teikts koncepcijā.
Koncepcijā arī tiek akcentēts, ka ir jāņem vērā jaunu kaujas metožu un tehnoloģiju attīstības un piemērošanas tendences. Latvijai jāpievērš uzmanība arī informatīvajai telpai, kuru gan krīzes laikā, gan arī pirms tās var izmantot sabiedrības ietekmēšanai un iekšpolitiskās nestabilitātes radīšanai. Ļoti iespējami ir arī kiberuzbrukumi informācijas sistēmu infrastruktūrai.
Dokumentā norādīts, ka Latvijas galvenais ieguldījums starptautiskajā drošībā ir mazināt vai pilnībā novērst bruņotu konfliktu izcelšanās iespējas. Starptautiskās drošības kontekstā Latvija stiprina divpusējās un daudzpusējās attiecības ar Latvijas sabiedrotajiem un citām partnervalstīm, ņemot vērā to starptautisko un reģionālo nozīmi. Latvija kā ANO, Eiropas Savienības, NATO un Eiropas un drošības sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalsts sniedz ieguldījumu plašākas drošības telpas stabilitātes veicināšanā, sekmējot valstu militāro sadarbību un drošību, bruņojuma kontroli, valstu savstarpējo uzticēšanos un informācijas apmaiņu, kā arī daloties uzkrātajā demokrātijas, eiroatlantiskās integrācijas, drošības un aizsardzības sektora reformu pieredzē.Graube, runājot par jauno koncepciju, uzsvēra, ka tajā ir ietverta arī sabiedrības līdzdalības palielināšana valsts aizsardzības stiprināšanā. Pilsoņu iesaistes valsts aizsardzībā patlaban pietrūkst, tādēļ caur jaunsargiem un zemessargiem iecerēts to palielināt.