No VUGD par labu Talsu traģēdijā cietušajam piedzen 25 959 latu kompensāciju

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta šodien no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) par labu tā dēvētajā Talsu traģēdijā pirms vairāk nekā 10 gadiem cietušajam Vidim Vicinskim piedzina kopumā 25 959 latus, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Linda Priedīte.

Tiesa šodien par labu Vicinskim piedzina 25 000 latu atlīdzību par sakropļojumu un 959 latu ārstēšanās izdevumus. Pārējā daļā prasība noraidīta.

Pilns sprieduma teksts lietas dalībniekiem būs pieejams no 19.novembra, un no šī datuma spriedumu 30 dienu laikā būs iespējams apstrīdēt Augstākās tiesas Senātā.

LETA jau ziņoja, ka Vicinskis no VUGD un Iekšlietu ministrijas (IeM) prasīja piedzīt kopumā 100 000 latu kompensāciju.

Rīgas apgabaltiesa 2007.gada 14.maijā par labu Vicinskim no VUGD piedzina 80 959 latu kompensāciju. Prasību, ko Vicinskis bija vērsis pret Iekšlietu ministriju, apgabaltiesa noraidīja.

Apelācijas sūdzību Augstākajā tiesā iesniedza VUGD un tiesa lietu izskatīja 20.oktobrī.

Šī bija otrā no deviņām prasībām, kas Rīgas apgabaltiesā savulaik tika iesniegtas saistībā ar 1997.gada 28.jūnijā notikušo traģēdiju, kad IeM rīkotajos svētkos, lūstot autopacēlāja strēlei, no 19 metru augstuma nokrita grozs ar 22 cilvēkiem. Kritienā dzīvību zaudēja deviņi bērni.

Prasībā Rīgas apgabaltiesā Vicinskis norādījis, ka cietis šajā traģēdijā. Viņš prasījis piedzīt atlīdzību par sakropļojumu, nodarīto morālo kaitējumu un juridiskajiem pakalpojumiem. Vicinska prasības lietā trešās personas statusā pieaicināts VUGD.

Vicinskis iepriekš bija norādījis, ka nevēlas, lai tiktu publiskota informācija ne par viņa dzīvesvietu, ne personību un traģēdijas nodarīto kaitējumu veselībai. Uzsākot lietas izskatīšanu pēc būtības, Vicinskis neesot iebildis, ka lieta tiek skatīta atklātā tiesas sēdē, taču uzturējis spēkā iebildumus pret konkrētu datu publiskošanu.

Kā ziņots, Saldus rajona tiesa sāka izskatīt krimināllietu, kas tika ierosināta pēc traģiskā negadījuma. Krimināllieta četrus gadus "riņķoja" pa visām tiesu instancēm, līdz 2002.gada decembrī Augstākās tiesas Senāts pieņēma galīgo lēmumu, atstājot spēkā spriedumu, ar kuru divi šajā lietā apsūdzētie tika attaisnoti, bet vienam atstāta spēkā nosacīta brīvības atņemšana.

Cietušo iesniegtās civilprasības tika atstātas bez izskatīšanas.

Lietas izskatīšana tiesā sākās 1998.gada sākumā, kad Saldus rajona tiesā uz apsūdzēto sola sēdās tik daudziem liktenīgā autopacēlāja šoferi Vilnis Griķis un Igors Ivanovs, kā arī bijušais VUGD Talsu brigādes priekšnieks Pēteris Bekmanis, inspektors Modris Keiselis un VUGD priekšnieka vietnieks Pāvels Zagorskis.

Pēc ilgām diskusijām krimināllieta tika sadalīta un Bekmaņa, Keiseļa un Zagorska apsūdzības daļa tika nodota papildizmeklēšanai.

Talsu traģēdijā vainotos autopacēlāja vadītājus Igoru Ivanovu un Vilni Griķi tiesa atzina par vainīgiem nonāvēšanā aiz neuzmanības, smagu miesas bojājumu nodarīšanā, kas sodāma ar reālu brīvības atņemšanu, taču piemēroja viņiem Amnestijas likumu un atbrīvoja no turpmākās reālas soda izciešanas cietumā.

Spriedums tika pārsūdzēts Kurzemes apgabaltiesā, kura Griķim un Ivanovam piespriestos sodus atstāja spēkā, bet atcēla lēmumu par lietas daļas nosūtīšanu papildizmeklēšanai, nosakot, ka Bekmaņa, Keiseļa un Zagorska lieta Saldus rajona tiesai jāizskata citā tiesas sastāvā.

Saldus rajona tiesa lietu sāka izskatīt 1999.gada oktobrī, pieņemot lēmumu par IeM un VUGD pieaicināšanu civilatbildētāju statusā.

Tiesa pēc ilgstošas lietas izskatīšanas visus trīs apsūdzētos atzina par vainīgiem un piesprieda brīvības atņemšanu uz trīs gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Tiesa atzina, ka no kopējās civilprasību summas, kas pārsniedza 5,5 miljonus latu, 30 841 lats ir jāsedz VUGD.

Cietušie nebija mierā ar šo spriedumu un iesniedza apelācijas sūdzības. Tā lieta kārtējo reizi nonāca Kurzemes apgabaltiesā. Apgabaltiesa atcēla rajona tiesas spriedumu un lietu triju amatpersonu apsūdzībā tomēr nodeva papildu izmeklēšanai Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā.

Ar šo lēmumu nebija mierā prokuratūra, kas iesniedza blakussūdzību AT Senātam. AT atcēla lēmumu par lietas nosūtīšanu papildizmeklēšanai un vēlreiz nodeva lietu izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesai. Apgabaltiesas lēmums bija negaidīts - apsūdzētie tika attaisnoti, bet cietušo civilprasību tiesa atstāja bez izskatīšanas.

Un atkal spriedumu pārsūdzēja Saldus rajona prokuratūra, iesniedzot kasācijas sūdzību AT Senātam. 2001.gada oktobrī Senāts nolēma - lieta ceturto reizi skatāma Kurzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā.

2002.gada 18.septembrī Kurzemes apgabaltiesa divus apsūdzētos attaisnoja, bet vienam atstāja spēkā Saldus rajona tiesas lēmumu - nosacītu brīvības atņemšanu.

Tiesa attaisnoja bijušo Talsu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku Pēteri Bekmani un inspektoru Modri Keiselu, bet VUGD priekšnieka vietniekam Pāvelam Zagorskim atstāja spēkā Saldus rajona tiesas lēmumu - brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

Par šo tiesas spriedumu tika iesniegtas trīs kasācijas sūdzības - no notiesātā Zagorska, prokuratūras un cietušo pārstāves.

2002.gada 8.novembrī Senāts šai lietai "pielika punktu", atstājot spēkā Kurzemes apgabaltiesas pēdējo spriedumu. Civilprasība tika atstāta bez izskatīšanas.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.