Stājies spēkā kārtējais spriedums Talsu traģēdijas lietā; divas ģimenes saņems pa 20 000 latu

Kā nepārsūdzēts stājies spēkā Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātas šā gada 10.aprīļa spriedums, ar kuru daļēji apmierināta prasība piedzīt no valsts morālā kaitējuma atlīdzību par 1997.gadā notikušo Talsu traģēdiju, kurā dzīvību zaudēja prasītāju Guntas Egles un Jāņa Egles dēls Ingmārs un Initas Neverčikas dēls Elviss.

Ar apelācijas instances tiesas spriedumu no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) par labu Neverčikai nolemts piedzīt 20 000 latu, par labu G.Eglei 10 000 latu, un par labu J.Eglem - 10 000 latu kompensāciju, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Prasītāji ar prasības pieteikumiem tiesā vērsās 2006.gada 14.un 22.septembrī. Abas civilprasības tika apvienotas vienā lietā.

Pieteikumā bija norādīts, ka 1997.gada 28.jūnijā Talsos Iekšlietu ministrijas (IeM) rīkoto policijas un ugunsdzēsības svētku laikā tika demonstrēta ugunsdzēsības un policijas tehnika. Pasākumā paziņots, ka ir iespēja apskatīt pilsētas panorāmu no augstuma - paceļoties augšup ar ugunsdzēsēju autoceltni.

Paceļot bērnus autopacēlāja grozā, pieļautās pārslodzes dēļ pacēlāja strēle deformējās un grozs nokrita no 18,7 metru augstuma. Notikuma vietā bojā gāja deviņi bērni, bet 21 guva miesas bojājumus.

Traģēdijā gāja bojā arī prasītāju G.Egles un J.Egles dēls un Ilvas Egles dvīņubrālis Ingmārs, kā arī Neverčikas dēls Elviss. Kopumā prasītāji lūdza piedzīt no Latvijas valsts VUGD personā 1,75 miljonu latu atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2007.gada 25.septembrī prasību apmierināja daļēji un piedzina no Latvijas valsts IeM personā par labu G.Eglei 40 000 latu, J.Eglem - 40 000 latu, I.Eglei - 20 000 latu un Neverčikai - 50 000 latu kompensācijas. Pārējā daļā tiesa prasību noraidīja.

Izskatot lietu sakarā ar IeM apelācijas sūdzību un prasītāju pretapelācijas sūdzībām, AT Civillietu tiesu palāta 2009.gada 18.jūnijā nosprieda prasību apmierināt daļēji, piedzenot no Latvijas valsts VUGD personā atlīdzību par morālo kaitējumu par labu G.Eglei 50 000 latu apmērā, J.Eglem - 50 000 latu apmērā, un Neverčikai - 50 000 apmērā. Bojāgājušā zēna māsas prasību tiesa pilnībā noraidīja.

Senāts, izskatot lietu sakarā ar VUGD un I.Egles iesniegtajām kasācijas sūdzībām par AT Civillietu tiesu palātas 2009.gada 18.jūnija spriedumu, atcēla spriedumu daļā par piedzītās atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru un šajā daļā nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, pastāstīja Kataja.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais