Valsts aizsardzības budžetam astoņu gadu laikā vajadzētu dubultoties un sasniegt divus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nozīmē, ka ik gadu Aizsardzības ministrija (AM) papildus saņemtu ap 15 miljonu latu.
Šāds mērķis ir izvirzīts AM izstrādātajā Valsts aizsardzības koncepcijas projektā.
Latvijai stājoties NATO, obligāta prasība bija valsts aizsardzības budžetam atvēlēt divus procentus no IKP. Krīzes laikā finansējums tika samazināts uz pusi no bijušā. Tomēr arī pašreiz noteiktais termiņš – 2020. gads –, lai atkal varētu izpildīt NATO rekomendācijas, varētu būt nereāls, jo turpmākajos trijos gados Latvijai būs jāizpilda skarbas starptautisko aizdevēju prasības un lieku miljonu valstij nebūs.
Plāniem ir jābūt
Politoloģe Žaneta Ozoliņa norāda, ka valstij ir vajadzīgi gan īstermiņa, gan ilgtermiņa plāni. «Ja tos neizstrādā, tad ir grūti redzēt orientieri darbībai. Tāpēc šāds pieteikums vērtējams pozitīvi,» par jauno Valsts aizsardzības koncepciju saka Ž. Ozoliņa.
Koncepcija tiek izstrādāta četriem gadiem, taču Latvijas pieredze liecina, ka Valsts aizsardzības koncepciju no jauna apstiprina katrs jaunais Saeimas sasaukums.
Šajā koncepcijā AM informē par Nacionālo bruņoto spēku attīstību, kas paredz, ka Latvijas armijai jābūt skaitliski maziem un mobiliem bruņotajiem spēkiem, kas spēj veikt sauszemes operācijas valsts pašaizsardzībai un kolektīvajai aizsardzībai. Piemēram, pusei no bruņoto spēku karavīriem ir jābūt sagatavotiem dalībai starptautiskajās operācijās, bet astoņiem procentiem karavīru ik gadu jāatrodas pastāvīgās starptautiskajās operācijās. Tas nozīmē, ka apmēram 450 cilvēku regulāri piedalītos dažādās operācijās ārpus Latvijas pēc NATO norādījumiem. Šobrīd šis skaits esot nedaudz mazāks.
Zina, kur tērēs
AM Militāri publicistisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis skaidro, ka divas trešdaļas no papildus piešķirtajiem 15 miljoniem latu izlietotu attīstībai, kas līdz šim līdzekļu trūkuma dēļ tikusi bremzēta. «Kopumā mūsu infrastruktūra nav labā stāvoklī. Ja četrus helikopterus neremontēs, ar laiku tie vairs nelidos,» viņš saka. Ja AM iegūtu lielāku finansējumu, tad to izlietotu arī karavīru sociālo garantiju atjaunošanai un ar dzīvojamo fondu saistīto problēmu risināšanai. «Grandiozus projektus neviens negrasās īstenot,» noteic A. Rikveilis. Pretēji Saeimas deputāta un rezerves brigādes ģenerāļa Kārļa Krēsliņa vairākkārt paustajām iebildēm par aizsardzības budžeta izlietojumu kiberdrošībai AM neuzskata, ka tai jāfinansē visi kiberaizsardzības pasākumi valstī. Jāatgādina, ka NATO Stratēģiskajā koncepcijā viens no galvenajiem draudiem un riskiem pasaulē minēti kiberuzbrukumi. «Kiberaizsardzības jautājumi militārā izpratnē ir mūsu uzmanības lokā,» precizē A. Rikveilis.
Cerība mirst pēdējā
Ž. Ozoliņa uzskata, ka Ministru kabinetā valda izpratne –valsts aizsardzība nenozīmē izdevumus tikai militārajai jomai, jo armija piedalās arī civilajos glābšanas darbos.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šobrīd izteicies aizplīvuroti – valsts budžetu veidojot, finansējuma pieaugums aizsardzībai tiks atvēlēts atbilstoši reālajām budžeta iespējām. NATO prasība par lielāku aizsardzības budžetu nav ultimatīva un nedraud Latvijai ar sankcijām, jo alianses dalībvalstis turpina nodrošināt patrulēšanu Baltijas gaisa telpā.
Ž. Ozoliņa saka: «Starptautiskie partneri labi saprot grūtības Latvijā. Tomēr, ja Latvijā parādīsies ekonomiskās izaugsmes pazīmes, būtu dīvaini, ja netiktu aktualizēts valsts aizsardzības budžets. Tas nenozīmē, ka to tūlīt izpildīs, bet, ja būs nauda valsts budžetā, tad varēs proporcionāli palielināt aizsardzības budžetu.