Finanšu ministrija (FM) neplāno piekāpties Latgales iedzīvotāju prasībām par jauno robežas šķērsošanas kārtību, kura līdz šim izraisījusi plašus šī reģiona iedzīvotāju protestus.
Atbildot uz iedzīvotāju atklāto vēstuli, kura bija adresēta arī Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai, FM skaidro, ka minētais ierobežojums nav pretrunā Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un tas attiecas tikai uz nodokļu atbrīvojumu piemērošanu, ievedot akcīzes preces no trešajām valstīm.
Tas arī neaizliedz un neierobežo fizisko personu pārvietošanos pāri robežai ar trešajām valstīm. Tādējādi nevaram piekrist Latgales iedzīvotāju atklātajā vēstulē norādītajam, ka ir liegta iespēja doties uz kaimiņzemēm, lai apciemotu savus draugus un ģimenes locekļus, kā arī tur iegādāties lētākus un kvalitatīvākus produktus, - tas ir nepamatoti, savā atbildē uzsver FM.
Ministrija arī atgādina, ka joprojām iedzīvotājiem (ne tikai Latgales iedzīvotājiem, bet arī jebkurai citai fiziskajai personai) ir iespēja izceļot no valsts, arī ar savu transportlīdzekli, kā arī atgriezties Latvijā. Finanšu ministrija arī neiebilst pret legālu preču ievešanu savām vajadzībām no trešajām valstīm, taču nevar atbalstīt nelegālu saimniecisko darbību, proti, šīs preces tālāk pārdodot, kas jau šobrīd ir aizliegts ar normatīvajiem aktiem, teikts ministrijas atbildē.
FM atgādina, ka fiziskās personas, izmantojot komerciāliem mērķiem ar atbrīvojumiem ievestās akcīzes preces, lai no tā gūtu nereģistrētus ienākumus, tajā pašā laikā neveicinot legālās uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā, izdara būtisku normatīvo aktu pārkāpumu, par ko ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālatbildība.
Vēlamies norādīt, ka līdzīgas normatīvo aktu prasības ir arī Lietuvā, t.i., atbrīvojumi no normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem (nodokļiem) tiek piešķirti fiziskām personām, kuras šķērso valsts robežu ne vairāk kā piecas reizes kalendāra mēnesī. Savukārt no Baltkrievijas, neveicot normatīvajos aktos paredzētos maksājumus (nodokļus), degvielu var izvest ne biežāk kā vienu reizi astoņās dienās, atbildē uzsver FM.
Lai nodrošinātu robežšķērsotājiem informāciju par ieviestajām izmaiņām normatīvajos aktos un to piemērošanu, informācija ir ievietota Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā, izvietota muitas kontroles punktos un vairakkārt publiskota plašsaziņas līdzekļos.
Finanšu ministrija norāda, ka neapšaubāmi krietni lielāku kaitējumu tautsaimniecībai nodara organizētā kontrabanda un pret to arī ir jācīnās sistemātiski. Finanšu ministrs Andris Vilks (V) vairakkārt jau ir norādījis Valsts ieņēmumu dienesta atbildīgo struktūrvienību vadītājiem, ka ar organizēto kontrabandu ir jācīnās sekmīgāk, turklāt sadarbojoties kopīgi visām iesaistītājām iestādēm, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.
Svarīgi ir arī norādīt, ka daļa no Krievijā un Baltkrievijā iegādātajām precēm pēc tam tiek realizētas nelegāli Latvijā, tai skaitā izmantojot organizētās noziedzības shēmas. Pamatā akcīzes preces - alkohols, tabakas izstrādājumi un degviela. Tāpēc, ņemot vērā minēto, uzskatām, ka minētās prasības likumā "Par akcīzes nodokli" ir jāatstāj spēkā un jāturpina darbs, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi un novērstu iespēju ļaunprātīgi izmantot atbrīvojumus no normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, savā atbildē norāda FM.
Jau ziņots, ka apmēram 50 cilvēki, starp kuriem galvenokārt ir jauni un vidēja vecuma vīrieši, februāra sākumā pulcējās pie Saeimas, lai protestētu pret akcīzes preču pārvadāšanas ierobežojumiem.
Grozījumi, kas stājās spēkā šī gada 1.janvārī, regulē pierobežas iedzīvotājiem iespēju iebraukt no Krievijas un Baltkrievijas un gandrīz aizliedz ievest Latvijā akcīzes preces savām vajadzībām, piemēram, cigaretes, stipro alkoholu un benzīnu, kas ir uz pusi lētāks nekā Latvijā pieejamais.
Akcīzes preču vešana pāri robežai lielai daļai Latgales iedzīvotāju deva iespēju sabalansēt savus ienākumus un izdevumus. "Daudziem no mums tāda tirdzniecība par pašizmaksu ir vienīgā iespēja izdzīvot un pabarot bērnus, samaksāt valsts un pašvaldību iestādēs visus maksājumus, kas dod iespēju dzīvot Latvijā," skaidroja protesta akcijas dalībnieki, "mēs esam sašutuši par šo nepārdomāto valsts lēmumu. Mums atņēma pēdējo, bet pretī nepiedāvā nevienu projektu Latgales attīstīšanai vai jaunu darba vietu radīšanai".