Latvijas Nacionālais vēstures muzejs laidis klajā grāmatu par Latvijas arheoloģisko senlietu kolekcijām Vācijas muzejos, aģentūru BNS informēja muzejā.
Pētnieces Ingrīdas Līgas Virses darbs "Latvijas arheoloģisko senlietu kolekcijas Vācijas muzejos" ir trešais izdevums publikāciju sērijā par Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu ārzemju krātuvēs.
Vislielākās kolekcijas no Latvijas atrodamas Aizvēstures muzejā Berlīnē ("Museum für Vor- und Frühgeschichte"), daudz arheoloģisko senlietu no Latvijas ir Romiešu-ģermāņu centrālajā muzejā Maincā ("Römisch-germanisches Zentralmuseum") un Ģermāņu Nacionālajā muzejā Nirnbergā ("Germanisches Nationalmuseum"). Neliela kolekcija pieder arī Šlēzvigas-Holšteinas zemes arheoloģijas muzejam Šlēzvigā ("Archäologisches Landesmuseum Schleswig-Holstein").
Senlietas no Vidzemes, Kurzemes un Zemgales šajos muzejos nonākušas gan kā dāvinājumi, gan mērķtiecīgi muzeju iepirkumi jau no 19.gadsimta otrās puses. Jaunākais ir dāvinājums Šlēzvigas muzejam 2004.gadā.
Līdz Otrajam pasaules karam muzejos Vācijā glabājās vairāk nekā 1200 priekšmetu no Latvijas, no kuriem līdz mūsdienām saglabājušies nedaudz vairāk kā 300. Berlīnē un Maincā senlietas ir izvietotas arī pastāvīgajā ekspozīcijā.
Pazīstamākās ir 11.–12.gadsimta Daugavas lībiešu Aizkraukles kapulauka atradumu kolekcija, 11.–13.gadsimta senlietas no Gaujas lībiešu uzkalniņkapiem Turaidas Pūteļos, vidējā un vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas no Ķeipenes Saliņu kapulauka, savrupatradumi no zemgaļu apbedījumu vietas Vecsaules Čapānos.