Tikai 14% Latvijas iedzīvotāju tic valsts augstāko amatpersonu teiktajam, kad tās runā par stāvokli Latvijā, valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tamlīdzīgām tēmām, secināts pētījumu centra SKDS novembrī veiktajā iedzīvotāju aptaujā.
Centra direktors Arnis Kaktiņš aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar aptaujas datiem 81% apgalvo, ka augstāko amatpersonu teiktajam kopumā netic, turklāt tam nemaz netic 40%.
"Šādā kontekstā nav jābrīnās, ka amatpersonām ne pārāk labi padodas sabiedrības mierināšana arī banku stabilitātes sakarā," uzsvēra Kaktiņš.
Pilnībā valsts amatpersonu teiktajam par stāvokli valstī, valsts finanšu sistēmas stabilitāti un līdzīgām tēmām tic vien 0,7% iedzīvotāju, bet 12,8% aptaujāto norādījuši, ka amatpersonu teiktajam drīzāk tic.
SKDS norāda, ka šā gada novembrī iegūtie rādītāji ir ļoti tuvi tam uzticēšanās līmenim, kāds tika konstatēts pirms gada, kad kopumā 12% pauda uzticēšanos, bet 81% – neuzticēšanos. Situācija bija mazliet labāka 2008.gada novembrī, kad valsts augstākajām amatpersonām uzticējās 16%, bet neuzticējās 72%, pastāstīja Kaktiņš. Vislielākās atšķirības vērojamas saistībā ar pilnīgu neuzticēšanos – ja 2008.gadā tādu pauda 26%, tad šogad tie ir 40%.
Saskaņā ar pētījumu centra datiem viszemākais uzticēšanās līmenis konstatēts 2009.gada nogalē (pēc tam, kad bija piedzīvots "Parex bankas" krahs, logu izdauzīšana Saeimai un sabiedrības uzticība varai kopumā sasniedza savu vēsturiski zemāko punktu), kad uzticēšanos valsts amatpersonu teiktajam pauda tikai 8%, bet neuzticēšanos – 88% (turklāt 51% izteica pilnīgu neuzticēšanos).
Aptaujas rezultāti liecina, ka no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām biežāk nekā caurmērā augstāko amatpersonu teiktajam tic gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji (vecuma grupa 18 līdz 24 gadi) – 22% – un Rīgā dzīvojošie (21%).
"Jādomā, ka tik zems kopējais uzticības līmenis valsts amatpersonām un to teiktajam rada ļoti pateicīgu augsni tiem notikumiem, kas risinājās saistībā ar "Swedbank" pagājušās nedēļas nogalē. Tas liecina, ka amatpersonu komunikācija ar sabiedrību, runājot gan par banku un finansiālo stabilitāti, gan kopumā stāvokli valstī, ir ļoti apgrūtināta, jo, lai cik atklāti un godīgi amatpersonas par šiem jautājumiem runātu, lielākā daļa sabiedrības viņu teiktajam vienalga neticēs un apšaubīs visu, kas ir publiski izskanējis," konstatē SKDS.
Aptaujas ietvaros no šā gada 17. līdz 30.novembrim aptaujāti 1008 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās.