Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs Inesis Feldmanis uzskata, ka Latvijas okupācijas fakta atzīšana Krievijā ir tikai laika jautājums.
Feldmanis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" uzsvēra, ka pirmā vēsturnieku komisijas sēde ir noritējusi ļoti konstruktīvā gaisotnē, un, pēc viņa domām, tādas sarunas būs arī par vēstures sarežģītajiem jautājumiem. Tāpat viņš norādīja, ka abu valstu vēsturnieki iestāsies pret vēstures jautājumu politizāciju.
"Krievijas puse zina, ka mēs no savām pamatnostādnēm par Latvijas vēstures jautājumiem neatkāpsimies ne par centimetru, ja jūs domājat 40.gada okupāciju. Arī ļoti daudzi Krievijas vēsturnieki okupācijas faktu ir atzinuši. Ir atzinuši arī vairāki Krievijas augsti stāvoši politiķi. Okupācijas fakta atzīšana ir tikai laika jautājums, un es domāju, mūsu komisija dos arī savu artavu šajā procesā, varbūt paātrinās šo procesu," sacīja Feldmanis.
"Ir pilnīgi skaidrs, ka okupācijas fakta noliegšana ir pretrunā ar vēsturisko patiesību," piebilda vēsturnieks.
Viņš arī minēja, ka Lietuvas vēsturnieki sadarbību ar Krievijas vēsturniekiem sāka jau ātrāk un 2006.gadā izdeva kopēju krājumu, kurā "divās vietās ir atzīts okupācijas fakts".
Uz jautājumu, kad Latvija un Krievija politiskā līmenī varēs sākt runāt par okupācijas jautājumiem un būs vienota izpratne, vēsturnieks Antonijs Zunda atbildēja, ka vēsturnieki savu darbu izdarīs, un norādīja, ka ir jābūt optimistiem, nevis jākritizē, ka komisija nedos rezultātus.
"Ar šādu laika rāmi - vai tas notiks pēc pieciem, desmit gadiem - ir ļoti sarežģīti. Padomju režīms pastāvēja piecdesmit gadu, un, ja šiem cilvēkiem potēta šāda ideoloģija, ir vajadzīgs attiecīgs laika posms, lai ieklausītos arī otrajā pusē. Es esmu cerīgs, jo starp Padomju Savienību un Poliju pastāvēja ļoti smaga problēma - Katiņa. Te var vilkt paralēles ar Latviju tādā ziņā, ka Padomju Savienības periodā PSRS noliedza Molotova-Ribentropa pakta slepenos pielikumus un noliedza Katiņas noziegumus, sakot, ka poļus nošāva vācieši. Tagad viņi to ir atzinuši, un tas ir liels izrāviens," vērtēja Zunda.
Viņš pauda cerību, ka pēc pieciem septiņiem gadiem būs notikušas vairākas konferences un izdoti krājumi, "būs cits gaiss un atmosfēra, un arvien vairāk būs balsu, kas sadzirdēs, ka 40.gadā ir noticis tas, kas noticis - šī valsts tika iznīcināta, okupēta, anektēta un tādas ir sekas".
Savukārt, runājot par okupācijas nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, Zunda pauda viedokli, ka tas nav vēsturnieku uzdevums "piestādīt rēķinu". "Ja valdība uzskatīs, ka šis ir aktuāls jautājums attiecībās ar Krieviju nosaukt šo skaitli [zaudējumu apmēru], droši vien tiks atjaunota šī komisija. Tas nav vēsturnieku jautājums," sacīja Zunda.
Feldmanis piebilda - ja Krievija oficiāli atzīst okupāciju, cietušajiem ir tiesības izvirzīt prasības. Tādējādi, iespējams, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Krievija vilcinās atzīt okupāciju, atzina vēsturnieks.