Trešdienas pēcpusdienā protestā pret nevienlīdzīgiem maksājumiem pie Eiropas Savienības (ES) mājas Rīgā, Aspazijas bulvārī, pulcējās vairāk nekā 300 lauksaimnieku.
Akcija norit mierīgi, tās dalībniekiem Straupes piensaimnieku kooperatīvs arī sagādājis sieru.
Lauksaimnieki izrotājušies gan ar vienādiem krekliņiem, gan plakātiem, kas pauž neapmierinātību ar netaisnīgiem tiešmaksājumiem ES.
Pie ES mājas lauksaimnieki atnesuši sienas ķīpas, un klātesošajiem tiek dalīti āboli. Vēlāk iecerēts arī piedāvāt tēju, lai protesta dalībnieki varētu sasildīties, gaidot turpmākos paziņojumus.
Savu viedokli tiek aicināts izteikt jebkurš interesents, un cilvēki ir ļoti atsaucīgi.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs aģentūrai BNS sacīja, ka, viņaprāt, cilvēku aktivitāte ir apmierinoša. "Domāju, ka cilvēku aktivitāte ir pietiekama, turklāt mums protestam ir arī diezgan ierobežots laukumiņš. Cilvēki jau, manuprāt, būtu sabraukuši tūkstošiem – mums ļoti daudzus vajadzēja atrunāt, lai nebrauc, jo cilvēki ir noskaitušies par šiem ES paziņojumiem," sacīja Treibergs un apliecināja, ka protesta akcijas gaita ir paredzēta miermīlīgā gaisotnē. "Šī mums ir paredzēta miermīlīga akcija, lai parādītu savu nostāju," norādīja LOSP valdes priekšsēdētājs un uzsvēra, ka lauksaimnieku sagatavotajos plakātos minētie saukļi parāda Baltijas valstu lauksaimnieku nostāju.
Treibergs arī atzina – lai 12 ES valstis dabūtu tiešmaksājumus vēlamā apmērā, tas ir tikai 4% no Eiropas lauksaimniecībai paredzētā kopējā budžeta, kā arī piebilda, ka Eiropas Komisija (EK) vēlas noteikt arī ļoti garu pārejas periodu. "Viens ir, ka tas ir mazs maksājumu apmērs, bet viņi [EK] arī domā, ka ir vajadzīgs ļoti garš pārejas periods – līdz 2028.gadam, kamēr izlīdzinās visus maksājumus. Tas tomēr ir ļoti ilgi. Tikmēr mūsu lauksaimniecība jau būs pazudusi," viņš minēja un pauda cerību, ka Baltijas valstu lauksaimniekiem izdosies panākt taisnīgu tiešmaksājumu apmēru, kā arī to ieviešanu jau no 2014.gada bez pārejas perioda. "To vajadzētu līdz ar 2014.gadu ieviest, nevis gaidīt līdz 2020. vai 2028.gadam," teica LOSP vadītājs.
Savukārt LOSP galvenā speciāliste Ginta Jakobsone pateicās lauksaimniekiem par ierašanos uz protesta akciju un savas attieksmes demonstrēšanu pret EK priekšlikumiem. Viņa sacīja, ka mazāki tiešmaksājumi nozīmē cilvēku aizbraukšanu no Latvijas. "Viens, par ko runājam, ir mazāki maksājumi par hektāru, un tam jau arī ir citas sekas – mēs nevaram darbaspēkam, kas strādā lauksaimniecībā, nodrošināt pienācīgu samaksu, un līdz ar to šie lauksaimniecības strādnieki aizbrauc uz citām ES valstīm, kurās maksā lielākus tiešmaksājumus un tādējādi var nodrošināt pieņemamas algas. Arī izmaksu līmenī daudzās pozīcijās esam jau sasnieguši augstas izmaksas. Šie tiešie maksājumie ir vieni no mazākajiem, līdz ar to mēs nevaram konkurēt. ES sola izlīdzināt šos maksājumus, bet pēc ilga laika perioda, līdz ar to rodas jautājums, vai Latvijā lauksaimniecības nozares vēl būs, ja mēs tik ilgi gaidīsim uz šiem vienādajiem maksājumiem. Tāpēc arī paužam šo attieksmi, lai vienlīdzīgi maksājumi būtu jau tuvākajā nākotnē," pavēstīja Jakobsone.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra ES lauksaimniecības un lauku attīstības lietu biroja vadītāja Nora Lapiņa uzsvēra, ka par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem jācīnās ne tikai Latvijas lauksaimniekiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo tiešmaksājumu apmērs tiešā veidā ietekmē visu sabiedrību, piemēram, pārtikas produktu cenu veidā.
Savukārt Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja Agita Hauka aicināja lauksaimniekus nepadoties, un norādīja – ja EK Baltijas lauksaimniekus šoreiz nesadzirdēs, lauksaimnieki rīkos daudz lielākus un skaļākus protestus.
LZF valdes loceklis Mārtiņš Cimermanis aģentūrai BNS atzina, ka Latvijas lauksaimniekiem jāturpina cīnīties. "Vilšanās ir par Eiropu. Visas cerības, ka tiks ņemta vērā kāda loģika, ka kaut kas par taisnīgāku politiku tiks lemts, tas viss ir samīdīts. Tas piedāvājums, kas pašlaik ir, ir absolūti nepieņemams un Latvijai netaisnīgs," klāstīja LZF valdes loceklis, bet piebilda, ka vēl ir cerība, ka saprātīgāki lēmumi tiks pieņemti ES valstu vadītāju līmenī. "Vēl ir cerība uz kādu veselo saprātu, varbūt valdību vadītāju līmenī, jo ir skaidrs, ka zemnieki negrib atdot naudu. Bet tā summa, ko prasa Latvija, pret kopējo Eiropas budžetu ir tik smieklīgi maza, ka ir jācīnās," teica Cimermanis, taču atzina, ka uz protesta akciju vajadzēja ierasties desmit reižu vairāk cilvēkiem, lai cīnītos par lauku izdzīvošanu.
Tāpat LZF valdes loceklis norādīja, ka EK piedāvātais parejas perioda laiks ir pārāk ilgs. "Cik cilvēku to sagaidīs? Cilvēki vienkārši pamet laukus. Lauksaimnieki jau laukus neuzturēs, ir vajadzīgi cilvēki, dzīvība," paskaidroja Cimermanis.
Savukārt komentējot iespējamo Latvijas izvēli, vai piešķirt miljardu eiro lauksaimniekiem vai kohēzijai, viņš minēja, ka tas ir nekorekti likt izvēlēties. "Tā ir šķelšana Latvijas sabiedrības starpā, jo nostādīt lauksaimniekus pret pārējiem, zinot, ka jau tā esam pēdējā vietā visos naudas apmēros, ir nekorekti," sacīja Cimermanis un uzsvēra, ka jārīkojas, lai visa sabiedrība reaģētu.
Viņš arī norādīja, ka nepietiek ar pāris Latvijas ierēdņu vizītēm Briselē, lai panāktu vēlamo. "Nepietiek, ka viens divi cilvēki aizbrauc uz Briseli un kaut ko parunā vienā vai otrā sapulcē. Visām dalībvalstu zemnieku organizācijām tur ir biroji – desmitiem cilvēku, kas tur katru dienu strādā. Tur jau rodas tie dokumentētie piedāvājumi," klāstīja LZF valdes loceklis un atzina, ka EK priekšlikums vieš aizdomas par nepamatotu lobiju. "Jau vakar analizējām EK piedāvājumu – ļoti jocīgi liekas, ka lielākie pieaugumi ir, piemēram, lauksaimniecības komisāra pārstāvētajai valstij – Rumānijai, kā arī valstij, no kuras nāk finanšu komisārs. Negribas jau tā domāt, bet tie cilvēki, kas tur ir uz vietas un vairāk lobē, jau arī to labumu dabū," pastāstīja Cimermanis.
Viņš arī apliecināja, ka Latvijas premjerministram nepieciešamības gadījumā būtu jāizmanto veto tiesības. "Tas īstenībā ir premjera lēmums, jo jau var just, ka tikai ministri vien neko nepanāks," teica LZF valdes loceklis un informēja, ka arī Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki un valdība ir solījusi stingru nostāju tiešmaksājumu jautājumā. "Latvija visu laiku gāja šo ceļu – konstruktīvi pierādīt, kāpēc nepieciešams tiešmaksājumu izlīdzinājums. Ja tu redzi, ka viss darbs ir par velti, nekas cits neatliek," atzina Cimermanis un piebilda, ka pašreizējie EK priekšlikumi neliecina par kopējas politikas īstenošanu.
Jau vēstīts, ka trešdien notiek Baltijas valstu lauksaimnieku protesti cīņā par taisnīgiem ES tiešmaksājumiem lauksaimniekiem.
Ziņots arī, ka 22.septembrī Briselē notika vairākas Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvju tikšanās gan ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļiem Albertu Desu un Luisu Santušu, gan Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komitejas "COPA" prezidentu Gerdu Zonnleitneru un viceprezidentu Juhu Martilu.
Tikšanās laikā Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas iesniedza deklarāciju un oficiālu Baltijas valstu lauksaimnieku aicinājumu nodrošināt taisnīgu reformu pēc 2013.gada, kurā tiek prasīta tiešo maksājumu sistēma ar taisnīgiem un godīgiem konkurences nosacījumiem visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, uzsverot, ka tiešajiem maksājumiem ir jābūt vismaz 90% apmērā no ES vidējā atbalsta apmēra.
Tiešmaksājumu izlīdzināšana lauksaimniekiem ir viena no Latvijas prioritātēm ES daudzgadu budžetam 2014.–2020.gadam. Saeima 14.jūlijā ārkārtas sēdē atbalstīja paziņojumu saistībā ar EK tiešo maksājumu izlīdzināšanas piedāvājumu, ar kuru nav apmierināti Latvijas lauksaimnieki, uzsverot, ka noteiktā tiešo maksājumu aprēķina metodika pēc 2013.gada nenodrošinās Latvijas lauksaimniekiem iespēju taisnīgi un godīgi konkurēt ar citu dalībvalstu lauksaimniekiem.