Eiropas Komisija (EK) joprojām plāno diskriminēt Latvijas lauksaimniekus, nostādot nevienlīdzīgos konkurences apstākļos, salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem, komentējot trešdien publiskotos priekšlikumus par Kopējo lauksaimniecības politiku laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Viņš uzsvēra, ka EK priekšlikumi par dalībvalstīm paredzētajiem finanšu līdzekļiem tiešajiem maksājumiem Latvijai nav pieņemami.
Jau pašlaik Latvijas lauksaimnieki saņem viszemākos tiešos maksājumus ES dalībvalstu vidū un, ja tiks akceptēts šis EK priekšlikums finanšu līdzekļu sadalē, arī laika posmā no 2014. Līdz 2020. gadam saņems viszemākos maksājumus. "EK lēmums klaji diskriminē Latvijas un Baltijas valstu lauksaimniekus. Ir acīmredzami, ka EK tiešo maksājumu sadalījums nākamajam periodam pamatojas uz neobjektīviem kritērijiem un ļoti minimāli samazina lielās atšķirības starp dalībvalstīm," pavēstīja Dūklavs.
Patlaban Latvijas lauksaimnieki saņem apmēram 95 eiro par hektāru un saskaņā ar EK priekšlikumu pēc 2013. gada saņemtu apmēram 144 eiro par hektāru (vidējais maksājumu apmērs Eiropas Savienībā ir 268 eiro par hektāru), kas būs viszemākais maksājums starp ES dalībvalstīm.
"Mēs visu laiku esam uzstājuši, lai tiešo maksājumu sistēma pēc 2013. gada būtu taisnīga un godīga pret visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Jau šogad 29. jūnijā, kad EK nāca klajā ar priekšlikumiem nākamajam Eiropas Savienības septiņu gadu budžeta periodam pēc 2013. gada, es norādīju, ka tāds tiešo maksājumu izlīdzināšanas un pārdales priekšlikums Latvijai nav un nebūs pieņemams. Diemžēl joprojām EK klaji ignorē Latvijas un vēl citu dalībvalstu prasības izlīdzināt tiešos maksājumus ES dalībvalstu vidū. Šis EK piedāvājumu diskriminē Latvijas lauksaimniekus. Mūsu prasība joprojām ir spēkā – tiešajiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem ir jābūt vismaz 80% no ES tiešmaksājumu vidējā līmeņa. Tiešie maksājumi jebkuras citas dalībvalsts lauksaimniekiem nedrīkst būt augstāki par 120% no ES vidējā līmeņa. Šādas atšķirības 20% robežās uz abām pusēm no tiešo maksājumu vidējā rādītāja Latvija varētu saprast un atbalstīt," uzsvēra zemkopības ministrs.
Arī ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis paziņojumā presei pauž, ka ES Kopējā lauksaimniecības politika ir novecojusi un tā ir jāmaina.
Viņaprāt, minimālās izmaiņas, kuras EK piedāvā, ir pretstatā Eiropas mērķim kļūt par modernu un konkurētspējīgu ekonomiku.
"Pašreizējā Kopējā lauksaimniecības politika ES balstās uz nedaudz koriģētas deviņdesmito gadu politikas pamatiem. Tā ir novecojusi, un ir pienācis pēdējais laiks to pārveidot par modernu un mūsdienām atbilstošu kopienas politiku. Līdz šim ES lauksaimniecības politika tiešmaksājumos balstās uz datiem par platībām, ražību un lauksaimniecības produktu klāstu, kāds eksistēja vēl pirms Latvijas iestāšanās ES. Uzskatām, ka situācija ir mainījusies gan Eiropā, gan pasaulē un tādēļ ir nepieciešams arī nopietni mainīt ES Kopējo lauksaimniecības politiku," uzsvēra Kristovskis.
Zemkopības ministrijas izstrādātais modelis ar 80% minimālo un 120% maksimālo tiešo maksājumu apmēru no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa ir balstīts uz objektīviem un aktuāliem kritērijiem. Tādēļ vien tas ir labāks par EK piedāvāto kosmētisko resursu pārbīdi, atzina ārlietu ministrs.
"Runa nav tikai par to, lai Latvijas zemnieki saņemtu lielākus maksājumus. Runa ir par to, cik moderna un konkurētspējīga ir ES politika lauksaimniecībā, cik vienlīdzīgus nosacījumus tā paredz vienotajā tirgū un tādējādi arī, kāda būs ES spēja konkurēt globāli," norādīja ārlietu ministrs.
Viņš arī atgādināja, ka Latvija sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm: pietiekami liela kohēzijas politikas finansējuma nodrošināšana, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei, un infrastruktūras attīstībai, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.
Galīgo lēmumu par ES daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam būs jāpieņem ES dalībvalstu premjerministriem. Plānots, ka ES daudzgadu budžetu varētu pieņemt 2012. gada nogalē.
Jau vēstīts, ka trešdien notiek Baltijas valstu lauksaimnieku protesti cīņā par taisnīgiem ES tiešmaksājumiem lauksaimniekiem. Latvijā protests notiek pie ES mājas Rīgā. Paralēli Baltijas lauksaimnieki protestē arī Briselē.