Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādājusi Elektronisko identifikācijas karšu koncepciju, kuras mērķis ir ieviest jaunu personu apliecinošu dokumentu - elektronisko identifikācijas karti (eID).
Elektroniskā identifikācijas karte nodrošinātu Latvijas pilsoņu un patstāvīgo iedzīvotāju vizuālo personas identifikāciju un autentifikāciju elektroniskajā vidē, kas atbilstu Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartiem. Karte arī efektīvākajā veidā būtu izmantojama elektroniskajā vidē, lai saņemtu elektroniskos pakalpojumus un lietotu elektronisko parakstu saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām.
RAPLM piedāvā trīs eID ieviešanas variantus.
Pirmais variants paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsniedz eID ar tajā iekļautiem līdzekļiem autentifikācijas un e-paraksta lietošanai, kā arī veic Uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja (USPS) funkcijas.
Šis variants paredz pilnu klienta apkalpošanas ciklu vienā vietā atbilstoši vienas pieturas aģentūras principam. USPS pakalpojuma sniegšana arī tiek plānota PMLP, kas ir viens no pakalpojuma izmaksu mazināšanas veidiem. Tā kā Latvijā ir akreditēts tikai viens USPS sniedzējs, PMLP var pārņemt esošā pakalpojuma sniedzēja saistības.
Otrais variants paredz, ka PMLP izsniedz eID ar tajā iekļautu līdzekli personas autentifikācijai un līdzekli elektroniskā paraksta radīšanai. Autentifikācijas sertifikātu ģenerē un uztur PMLP. Kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu ģenerē un uztur personas izvēlētais USPS, kas nodrošina arī laika zīmogošanas pakalpojumu. Koncepcijas otrais variants paredz, ka PMLP ģenerē autentifikācijas sertifikātu, bet USPS ģenerē kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu, kā arī nodrošina laika zīmogošanas pakalpojumu.
Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu par USPS var būt fiziska vai juridiskā persona, kas atbilst likumā noteiktajam prasībām - tātad USPS skaits nav ierobežots. Persona izvēlas, vai elD iekļaut kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu, kā arī šī pakalpojuma sniedzēju (USPS).
Koncepcijas otrais risinājuma variants piedāvā izmantot PMLP esošo infrastruktūru un pieredzi autentifikācijas sertifikāta ģenerēšanā un uzturēšanā, vienlaikus iekļaujot eID komersanta ģenerētu kvalificētu elektroniska paraksta sertifikātu. Līdz ar to valsts institūcija (PMLP) neveiks tai neraksturīgās funkcijas, tādas kā laika zīmogošanas pakalpojuma sniegšanu.
Tomēr koncepcijas izstrādātāji par perspektīvāko uzskata trešo variantu, kas paredz izmantot partnerības modeli elektroniskās identitātes karšu ieviešanai. Partneris tiks izvēlēts konkursa kārtībā, pielietojot atbilstošu publiskā iepirkuma procedūru, vai arī privātās publiskā partnerības modeli.
Šajā variantā maksimāli tiek samazināti projekta realizācijas riski, gan finansiālie, gan tehnoloģiskie.
Trešais variants nodrošina klientam ērtāku apkalpošanu vienviet (PMLP), kur viņš nokārto visas procedūras. PMLP veic eID karšu izsniegšanu, savukārt privātais partneris veic USPS funkcijas. Privātais partneris nodrošina nepersonalizēto karšu izgatavošanu, sertifikātu ģenerēšanu, konfigurāciju, atsaukšanas sarakstu uzturēšanu, laika zīmogošanu, veic ar eID ieviešanu saistīto pakalpojumu attīstību, popularizēšanu, integrāciju un uzturēšanu, uztur lietotāju atbalsta centru.
Izmantojot partnerības modeli, iespējams izveidot drošu, efektīvu un ilglaicīgi attīstīties spējīgu eID karšu un to pielietojumu risinājumu.
Privātā partnera piesaistes gadījumā netiks tērēti valsts budžeta līdzekļi un piecu gadu laikā valsts budžetā tiks iekasēti vismaz 2 789 000 latu. Šajā variantā varētu noteikt zemākus valsts nodevas maksājumus, kas atvieglotu iedzīvotājiem nodokļu un nodevu slogu, kā arī veicinātu lielāku pieprasījumu pēc eID dokumentiem.
Pirmais variants izmaksātu 9 119 300 latu, otrais variants - 9 492 400, trešais variants - 6 389 000 latu.