Eksperti kritiski par Zatlera runas jēgu

Aģentūras BNS aptaujātie eksperti kritiski vērtē sestdienas vakarā Latvijas televīzijas un Latvijas radio tiešraidē plānotās Valsts prezidenta Valda Zatlera runas jēgu un nepieciešamību.

Procesu vērotāji un sabiedrisko attiecību eksperti Jurģis Liepnieks un Kristians Rozenvalds ir vienisprātis - šāda runa šobrīd ir bezjēdzīga. Tāpat eksperti stipri apšauba iespējamību, ka Zatlers varētu atlaist Saeimu.

"Es domāju, ka Zatlera kungs grasās izmantot iespēju, lai vēlreiz liktu vilties sevī," runājot par sestdienas vakarā gaidāmo uzrunu Latvijas televīzijā sacīja politikas analizētājs un bijušais Tautas partijas tēla veidotājs Jurģis Liepnieks.

Viņš uzskata, ka šāda uzruna liecina par "situācijas neizpratni". Pēc viņa teiktā, Latvija nav prezidentāla valsts un runu ar šādu pieteikumu parlamentārā valstī vajadzības gadījumā pienāktos teikt izpildvaras vadītājam. "Tas varētu būt ASV, bet mūsu gadījumā tas nav tas formāts lietot šo nosaukumu, šādu pieteikumu," sacīja Liepnieks.

"Prezidents četru gadu laikā nav nācis ar šāda satura paziņojumu un tas liek domāt, ka šobrīd valstī ir noticis kas tik ārkārtējs, kas četros gados nav bijis. Vai tas tā tiešām ir, grūti teikt, visticamāk, nē," pārdomās dalījās eksperts.

"Protams, ir iespējamība, ka šo ārkārtējo notikumu grasās iniciēt viņš pats. Tad šāda runa, formāts, laiks un vieta būtu attaisnojami.. Ja mēs runājam par Saeimas atlaišanu, tad šāds lēmums būtu vienīgais attaisnojums šādai runai. Jebkurā citā gadījumā, vai tā būtu atteikšanās kandidēt vai kas cits, šāda valsts resursa izmantošana būtu nevietā," pārdomās dalījās Liepnieks.

Viņš arī stipri šaubās, vai Zatleram ir padomā atlaist Saeimu: "Katrā ziņā šāds lēmums nedēļu pirms Saeimas vēlēšanām būtu stipri jocīgs." "Ja šī runa būs mēģinājums mākslīgi dramatizēt situāciju, būs skumji. Manuprāt, mūs gaida liela vilšanās," viņš sacīja.

Savukārt Rozenvalds norāda uz Zatlera savtīgumu.

"Šovakar ieplānotā uzruna ir bezjēdzīga un norāda uz Zatlera savtīgo dienaskārtību politikā. Domāju, ka arī Zatlers noteikti zina to pašu, ko deputāti runā Saeimā, ka viņam nav izredzes būt pārvēlētam, tāpēc arī vajadzīgs šāds šovs ar priekšlaicīgu anonsēšanu un uzmanības pievēršanu sev, lai gan varēja, kā citkārt, nokomentēt ar preses sekretāres vai preses paziņojuma starpniecību," saka Rozenvalds.

"Šovakar sarājot Saeimu, Zatleram ir ļoti nelielas izredzes sabiedēt deputātus un tādējādi pamudināt nobalsot par sevi. Tas atkarīgs nevis no tā, cik augstos toņos Zatlers kritizēs citus, bet no tā, vai būs arī konstruktīvs piedāvājums par to, kā pašam kopā ar Saeimu mainīties un dot cerības valstij. Kritizētāju pietiek gan opozīcijā, gan medijos. Ir vajadzīgs ideologs un darītājs, taču atceroties runu Latvijas Universitātē, neticas, ka pāris nedēļu laikā Zatlers ir kļuvis daudz gudrāks. Viņam ir vīzija par sevi, nevis par valsti. Taču šāds rājiens Saeimai vienlaicīgi ir kā attaisnojums savai nepārvēlēšanai, kas ir ļoti ticama. Tad viņš varēs pašapmierināties, ka netika pārvēlēts nevis savas neatbilstības dēļ, bet tāpēc, ka bija tik stingrs, principiāls un oligarhiem nepieņemams. Viņš varēs tēlot mocekli un taisnības cīnītāju," turpina procesu vērotājs.

Rozenvalds norāda, ka par savu atbilstību Zatleram vajadzējis domāt iepriekš: "Cilvēciski ir saprotams, ka nav patīkami būt par pirmo atjaunotās Valsts prezidentu, kurš netiek pārvēlēts. Domāju, ka pat atlaistajam Lietuvas prezidentam Paksam bija pamats justies labāk. Bet par savu atbilstību Zatleram vajadzēja domāt agrāk, jo viņam bija iespējas sevi pierādīt. Mani pārsteidz, ka var tik ļoti savas iespējas šādi izniekot. Viņš ar sevi nestrādāja, nepārpūlējās, pulcēja ap sevi cilvēkus, kas viņam izpatika nevis lika skriet ātrāk. Un, lūk, arī rezultāts."

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais