Kokalis pinas pretrunās
Prokurori tā sauktajā Lemberga lietā cietušā miljonāra Valentīna Kokaļa pratināšanu par notikumiem apmēram 10 gadu garā periodā pabeidza samērā īsā laikā – nepilnās trijās dienās –, ko varētu izskaidrot ar to, ka apsūdzības pusei ir jāsaudzē savi sabiedriskie palīgi – cietušie.
Šodien V. Kokaļa iztaujāšanai vārds tiks dots citiem cietušajiem, un tad jautājumus varēs uzdot arī apsūdzētie un viņu aizstāvji. Ņemot vērā, cik nopietni aizstāvības puse bija sagatavojusies jau tiesas procesa pirmajai fāzei – dažādu lūgumu pieteikšanai –, var prognozēt, ka V. Kokaļa pratināšana turpināsies vēl vairākas tiesas dienas.
Cik daudz V. Kokaļa liecības palīdzēja apsūdzības uzturēšanai, pagaidām spriest vēl nevar. Nav arī zināms, kādu iespaidu šīs liecības atstāja uz tiesu.
Palīdz atcerēties
No malas acīmredzams bija tas, ka pirmajā dienā V. Kokalis sarunāja tik daudz apsūdzību ārdošu lietu, ka prokuroriem otrā pratināšanas diena pat bija jāsāk ar jautājumu, vai V. Kokalis vispār apstiprina savas pirmstiesas izmeklēšanas laikā dotās liecības. Atbilde bija: "Jā!", un turpmākām liecībām cietušais jau bija krietni labāk sagatavots.
Uzvedinot uz pareizās nots, prokurori vairākkārt jautāja par apsūdzībā lietotajiem terminiem, kurus Ventspils mērs Aivars Lembergs un citi apsūdzētie teicās nesaprotam. Piemēram, V. Kokalim tika vaicāts, ko, viņaprāt, nozīmē termini "beneficiārs" un "patiesā labuma guvējs". V. Kokalis atbildēja, kā prokuroriem vajadzēja, – ka tie ir "patiesie saimnieki" un "patiesie īpašnieki", kas nosaka uzņēmumu saimniecisko darbību.
Sarežģītās shēmas
Tomēr šādi viņš faktiski nonāca pretrunā pats ar sevi, jo iepriekš bija apgalvojis, ka nemaz nav zināms, kas "juridiski" ir lielo naftas tranzīta kompāniju īpašnieki. Piemēram, kā a/s Ventbunkers "faktiskos īpašniekus" (tātad – it kā "patiesos saimniekus") viņš nosauca septiņus miljonārus – pats sevi, Olafu Berķi, Oļegu Stepanovu, Igoru Skoku, Jāni Blažēviču, Genādiju Ševcovu un Aivaru Lembergu. Bet tāpat viņš uzsvēra – situācija gadu gaitā esot attīstījusies tā, ka "visas ofšoru shēmas, naudas plūsmas pārvaldīja Rudolfs Meroni". Turklāt šobrīd R. Meroni "neklausa nevienu, ne Aivaru, ne oponentus tā saucamos, ne viņu pārstāvjus" un faktiski vienpersoniski nosaka uzņēmuma saimniecisko darbību.
Grūti noticēt, ka pilnu kontroli pār uzņēmumu varētu pārņemt advokāts R. Meroni, ja V. Kokaļa minētie "faktiskie īpašnieki" tiešām arī "juridiski" būtu "patiesie saimnieki". Analizējot gan V. Kokaļa teikto, gan pēdējo gadu notikumus, ticamāk izskatās, ka Ventbunkers īpašnieku struktūra ir sarežģīta trasta shēma, kurā V. Kokaļa nosauktie septiņi miljonāri kā "patiesā labuma guvēji" jeb "beneficiāri" ir tiesīgi pretendēt uz "labumu" no Ventbunkera, bet par tā izmaksāšanu lemj juridiskais īpašnieks R. Meroni. Bet, ja beneficiāru starpā ir strīds, kā tas šobrīd ir starp Ventbunkers beneficiāriem, tad R. Meroni ir tiesīgs gūto labumu neizmaksāt.
Neklausīja?
Pretrunās V. Kokalis nonāca, stāstot arī par krietni vienkāršākām un cilvēciski saprotamākām lietām.
Piemēram, pēc V. Kokaļa stāstītā, A. Lembergs Ventspilī esot bijis tik varens, ka saviem biznesa partneriem – miljonāriem – aizliedzis celt greznas mājas un braukt ar lepnām automašīnām. Atceroties V. Kokaļa biežo gozēšanos Privātajā Dzīvē un greznās mājas izrādīšanu, kurā apkures sistēma tiekot nodrošināta "caur internetu pa satelītu no Vācijas" utt. u.t.jpr., jāsecina – vai nu A. Lembergs nemaz tik varens nav bijis, ka pat miljonāru uzvedības etiķeti noteicis, vai nu V. Kokalis bijis tik drosmīgs, ka Ventspils mēru šajā jautājumā atteicies klausīt.
Privātajā Dzīvē atrodamas arī I. Skoka, O. Berķa un J. Blažēviča villu fotogrāfijas, kā arī V. Kokaļa atziņas par dārgām automašīnām, ar kurām viņam patīk braukt.
Kā sarkans dzīpars cauri V. Kokaļa liecībām vijas žēlabas, ka viņam no tāda vai citāda darījuma samaksāts par maz, ka viņam bijis jāatstāj kāds ienesīgs amats, ka naudas lietās biznesa partneri (pirmām kārtām jau A. Lembergs) viņu apkrāpuši un apdalījuši.