Rīgas pašvaldības AS "Rīgas Centrāltirgus" tuvākā mēneša laikā pie visām tirdzniecības vietām ieviesīs plāksnītes ar informāciju par tirgotāju, pastāstīja "Rīgas Centrāltirgus" mārketinga un komunikācijas vadītājs Sandris Točs.
Pie katra tirgotāja letes būs piestiprināts vietas numurs, uzņēmuma nosaukums vai pārdevēja vārds un uzvārds, lai pircēji zinātu, no kā viņi iegādājas preci un nepieciešamības gadījumā varētu prasīt atbildību. Šāda sistēma ļaušot arī uzlabot tirgotāju kontroli.
Točs uzsvēra, ka šī prasība esot spēkā jau kopš 1998.gada, tomēr neviena no iepriekšējām tirgus administrācijām neesot pieprasījusi prasības ievērot.
"Tā ir normāla prasība, kas būtu jāievēro," akcentēja Točs, norādot, ka milzīgas investīcijas plāksnīšu ieviešana neprasīs.
Rīgas Centrāltirgus pats izstrādās informatīvās plāksnītes un tirgotājiem papildu samaksu par tām neprasīs. Paredzēts, ka šī norma attieksies uz visiem tirgotājiem, tostarp arī uz vienas dienas tirgotājiem, kas pārdod pašu salasītos vai izveidotos produktus.
Mazie tirgotāji, kas tirgū nedarbojas pastāvīgi un pārdod pašu audzēto, salasīto vai izveidoto, jau tagad tirgū esot sakoncentrēti vienā vietā, bet konkrēts šādu tirgotāju skaits nav zināms.
Tāpat Rīgas Centrāltirgus, lai mazinātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) bažas, ka tirgus darbība nav kontrolējama, ir gatavs no vienas dienas tirgotāju veiktās samaksas par tirdzniecības vietas izmantošanu 25% apmērā pārskatīt VID.
Rīgas pašvaldības AS "Rīgas Centrāltirgus" nākamgad plāno veikt mārketinga un reklāmas kampaņas, lai popularizētu tirgu un celtu tā prestižu, pastāstīja Točs.
Plašākas reklamēšanas kampaņas šogad netiek veiktas, jo šā gada budžetā tam neesot paredzēti līdzekļi.
Patlaban Rīgas Centrāltirgus valde strādājot pie nākamā gada budžeta, kurā tikšot iekļauti līdzekļi reklāmas un mārketinga aktivitātēm, tomēr arī aptuvenais reklāmai pieejamais finansējums vēl nav zināms.
"Lielie tirdzniecības veikalu tīkli iegulda milzīgus līdzekļus dažādās mārketinga aktivitātēs, bet tirgus līdz šim to nav veicis, tāpēc arī situācija ir tāda, ka cilvēki nereti izvēlas Centrāltirgum mest līkumu," skaidroja Točs.
Iepriekšējā nedēļā Rīgas Centrāltirgus ievietojis vien pāris sludinājumus laikrakstos un radio, lai informētu zemniekus un lauksaimniekus par brīvajām tirdzniecības vietām.
Konkrētu sludinājumiem izmantoto summu Točs gan nezināja, vien norādīja, ka "summas ir salīdzinoši niecīgas".
Kā ziņots, Rīgas pašvaldības AS "Rīgas Centrāltirgus" operatīvā pelņa patlaban ir 160 000 latu, 5.septembra Latvijas zemnieku sapulcē sacīja Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Liepiņš (LPP/LC).
Tomēr Liepiņš norādīja, ka lēmumu par izmaiņām tirdzniecības vietas nomas maksā nākamajā gadā varēs pieņemt tikai pēc tam, kad būs zināmi šā gada darbības rādītāji. Liepiņš uzsvēra, ka patlaban uzņēmuma administrācija veic tirgus darbības optimizāciju, lai varētu sakārtot tirgus darbību, uzlabot darba apstākļus tirgotājiem, un domā, kā vairāk pircējus piesaistīt tirgum un uzlabot tirgus reputāciju.
Gan tirgotāji, gan administrācija atzīst, ka tirgum cilvēki met līkumu tāpēc, ka tirgū notiek krāpšanās un uzdarbojas kabatzagļi. Lai atrisinātu šo problēmu, jau tuvākajās dienās pie katra tirgotāja letes būs piestiprināts vietas numurs, uzņēmuma nosaukums vai pārdevēja vārds un uzvārds. "Ja kādam pircējam būs radušās aizdomas, ka viņš tiek apkrāpts, būs divi tālruņa numuri, uz kuriem varēs zvanīt Centrāltirgus un Vidzemes tirgus pircēji un informēt par šādiem negodīgiem tirgotājiem. Mēs pārbaudīsim šos gadījumus un attiecīgi pieņemsim mērus," solīja Liepiņš.
Centrāltirgus tēlu bojā arī bezpajumtnieki, jo tuvumā esošajā Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) patversmē bezpajumtnieki var uzturēties tikai no plkst.18 līdz plkst.6, bet pārējo dienas daļu viņi nepiedienīgā izskatā pavada tirgū. Liepiņš runājis ar LSK ģenerālsekretāru Valdi Nagobadu, kurš jau vērsies Rīgas domē ar lūgumu atļaut bezpajumtniekiem patversmē uzturēties visu diennakti.
Kā ziņots, Rīgas Centrāltirgus attīstības darba grupai trīs mēnešu laikā jāvienojas par skaidru attīstības koncepciju. Darba grupā aicināti piedalīties Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs arhitekts Juris Dambis, uzņēmējs Gunārs Ķirsons, pilnsabiedrības "Spīķeri" dalībnieks Uldis Dinne, Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Armands Slokenbergs, reklāmas un komunikācijas speciālists Ēriks Stendzenieks, arhitekts Visvaldis Sarma, arhitekts Andis Sīlis, Latvijas Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
"Rīgas Centrāltirgus" neto apgrozījums 2008.gadā bija 4,23 miljoni latu, bet peļņa - 7600 lati. "Rīgas Centrāltirgus" dibināts 1930.gada 2.novembrī, bet kā Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība darbojas kopš 1995.gada. Uzņēmuma vienīgā īpašniece ir Rīgas dome.
"Rīgas Centrāltirgus" ir 100% Rīgas pašvaldībai piederošs uzņēmums. Slavenie Rīgas Centrāltirgus paviljoni darbu sāka 1930.gadā, un tolaik tas bija lielākais un modernākais tirgus pasaulē.