Aizstāt sankciju un ierobežojumu dēļ zudušās kravas, kas vēsturiski plūdušas caur Latviju starp Eiropu un Austrumiem, īstermiņā ir neiespējami, saka Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs Jānis Kasalis.
Tomēr viņš teica, ka ir virkne pasākumu, ko var īstenot, lai ostas un transporta infrastruktūru noslogotu vismaz tādā apmērā, lai nozare varētu infrastruktūru uzturēt, piemēram, patlaban lielās ostas strauji attīsta industriālās zonas, radot pievienoto vērtību kravām.
"Latvijas ostu attīstībai svarīga ir arī kravu plūsma ar Centrālāzijas reģionu, un aktīvi tiek meklētas iespējas savienojumiem ar rietumu valstīm. Vienlaikus tiek stiprināta ostu nozīme valsts energoneatkarības veicināšanā, attīstot ostās dažādus "zaļos" projektus, tostarp vēja parkus un dzeramā ūdens terminālus," sacīja Kasalis.
Tāpat viņš teica, ka sadarbībā ar par nozari atbildīgajām ministrijām tiek risināti nacionāla mēroga nozares jautājumi - ostu reforma, valsts un Eiropas atbalsts nozares darbības pārorientācijai un jaunu klientu piesaistei, nodokļu atvieglojumi ostās krīzes pārvarēšanai un citi jautājumi.
"Sagaidām, ka kravu apgrozījums kāps līdz ar ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos un jaunu projektu attīstību," norādīja Kasalis.
Viņš papildināja, ka 2024.gads Latvijas jūras pārvadājumiem ir bijis nemainīgi izaicinošs. Nozares attīstību būtiski ietekmējot ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas piegādes ķēdēs, Eiropas Savienības un ASV sankcijas un nacionālā mēroga ierobežojumi, nepietiekamais atbalsts darbības pārorientācijai tiem, kas sankciju un ierobežojumu dēļ nevar strādāt, kā arī neskaidrā un mainīgā valsts nodokļu politika brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās un citi apstākļi.
"Kopumā kravu apgrozījums Latvijas lielajās ostās un dzelzceļa pārvadājumos krīt kopš Krievijas izraisītā kara Ukrainā. Kravu apjoma krituma rezultātā samazinās ieņēmumi, un tas būtiski ietekmē nozares uzņēmumu, tostarp lielo ostu un VAS "Latvijas dzelzceļš" spēju uzturēt infrastruktūru darba kārtībā," skaidroja Kasalis.
Asociācijas padomes priekšsēdētājs uzsvēra, ka ostas un dzelzceļa infrastruktūra Latvijai nepieciešama ne vien tranzīta pārvadājumiem, bet arī Latvijā ražoto preču eksportam un nepieciešamo materiālu importam, valsts drošībai un militārajai mobilitātei, tāpēc tās saglabāšana un attīstība ir valsts nozīmes jautājums.
"Prieks par to, ka šogad notika pirmā pilnvērtīgā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēde - formāts, kurā starpnozaru gaisotnē Ministru prezidentes vadībā tiek risināti ostu un tranzīta sektora problēmjautājumi," viņš atzīmēja.
Jau vēstījām, ka Satiksmes ministrija (SM) marta beigās Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē piedāvāja piecus prioritāros virzienus Latvijas ostu un loģistikas nozares pārorientēšanai no Krievijas un Baltkrievijas.
Sēdē SM piedāvāja piecus prioritāros virzienus, kā konkrēti pārorientēt Latvijas ostu un loģistikas nozari, tostarp sabiedroto valstu izcelsmes kravu plūsmas un investīcijas, Latvijas eksports un iekšzemes pārvadājumi, rūpnieciskā attīstība ostās/speciālajās ekonomiskajās zonās, atjaunīgo resursu enerģētikas projekti un militārā mobilitāte.
Sēdes noslēgumā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzdeva SM un Ekonomikas ministrijai (EM) izstrādāt plānu transporta un loģistikas sektora pārorientēšanai no Krievijas un Baltkrievijas.
Jau ziņots, ka Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrāva 23,202 miljonus tonnu kravu, kas ir par 9,7% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.
Savukārt pērn Latvijas ostās pārkrāva kopumā 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā.