Jaunais vēstnieks Čehijā apņēmies popularizēt Latviju kā ceļojuma galamērķi

© unsplash.com

Jaunais Latvijas vēstnieks Čehijā Vilmārs Heniņš apņēmies meklēt veidus, kā popularizēt Rīgu un Latviju, lai tās arvien biežāk parādītos čehu ceļojumu plānos kā pievilcīga un interesanta vieta, kur pavadīt savu atvaļinājumu.

Kā norāda vēstnieks, Čehijas galvasspilsēta Prāga jau ir iecienīts Latvijas iedzīvotāju galamērķis, tādēļ svarīgs aspekts abu valstu attiecībās ir tūrisma veicināšana. Heniņš atbalsta Bauskas un Nāhodas pilsētu iniciatīvu veidot reģionālo tūrisma ceļvedi, izmantojot pēdējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona un viņa ģimenes vēsturisko saikni ar Čehiju.

Vienlaikus vēstnieks atzīmē, ka kopš Covid-19 pandēmijas beigām ir pieaudzis tirdzniecības apgrozījums, eksportam palielinājoties vidēji par 15% gadā. Tas norādot, ka sadarbības potenciāls ''ne tuvu nav izsmelts''. Kā piemēru Heniņš akcentē būtisko sadarbības progresu kosmosa jomā, kuru jāturpina attīstīt.

Tāpat jaunā vestnieka ieskatā, nozīmīgs kultūras sadarbības stiprināšanas elements ir latviešu valodas studiju nodrošināšana Prāgas Kārļa Universitātē, kurā tās mācīšana tika uzsākta 1923.gadā, kā arī Masārika Brno Universitātē, kam jāturpina sniegt nepieciešamo atbalstu. ''Kopumā sadarbība starp Latvijas un Čehijas augstskolām ir aktīva, pieaug interese to padarīt intensīvāku un vēstniecības uzdevums ir veicināt šādu kontaktu attīstību,'' saka Heniņš.

Latvija un Čehija ir līdzīgi domājošas valstis, domā Heniņš, vērtējot aktuālos starptautiskos izaicinājumus, norādot, ka abas valstis stingri iestājas par demokrātisko vērtību aizstāvēšanu un starptautisko tiesību ievērošanu.

''Līdzšinējais divpusējo attiecību raksturs ir vērtējams kā dinamisks, tāpēc viens no prioritārajiem uzdevumiem būs saglabāt politiskā dialoga tempu, veicinot gan starpnozaru, gan parlamentāros kontaktus, tostarp regulāru vizīšu apmaiņu,'' norāda vēstnieks Čehijā.

Heniņš uzsver, ka drošība un aizsardzība ir un paliks kā viena no sadarbības stūrakmeņiem. Tas attiecas gan uz NATO Austrumu flanga stiprināšanu, Čehijas kontingenta dalību NATO paplašinātās brigādes ietvaros un gaisa telpas patrulēšanas misijām, gan atbalsta sniegšanu Ukrainai, piedaloties tādos kopprojektos kā Latvijas vadītā dronu koalīcija vai Čehijas īstenotā iniciatīva par artilērijas munīcijas iegādi Ukrainas vajadzībām.

Heniņš uzsver, ka svarīgi būs abām valstīm sadarboties, lai tālāk virzītos uz Krievijas agresivitātes iegrožošanu, izmantojot dažādus instrumentus, tostarp sankcijas.

Vēstnieks norāda, ka vērtēs sadarbības veicināšanas iespējas militārās industrijas jomā. Tāpat, ņemot vērā pieaugošo hibrīdo apdraudējumu, būtu lietderīgi regulāri konsultēties par jautājumiem, kas negatīvi ietekmē sabiedrības noturību, uzskata Latvijas vēstnieks Čehijā.

Līdzšinējais Ārlietu ministrijas Plānošanas grupas vadītājs Heniņš Ārlietu ministrijā strādā kopš 1993.gada. Savas karjeras laikā Latvijas diplomātiskajā dienestā ieņēmis dažādus amatus un vadījis vairākas Ārlietu ministrijas struktūrvienības - NVS nodaļu, Preses centra nodaļu, Pirmo divpusējo attiecību departamentu, bijis arī Ministru prezidenta ārlietu padomnieks.

Heniņš strādājis Latvijas vēstniecībā Krievijā, pildījis vēstniecības vadītāja vietnieka funkcijas Latvijas vēstniecībā Čehijā, no 2016. līdz 2020.gadam bijis Latvijas vēstnieks Ungārijā, kā arī nerezidējošais vēstnieks Slovēnijā, Horvātijā un Melnkalnē.

Heniņš ir ieguvis vēstures zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē, kā arī beidzis Klingendāles Starptautisko attiecību institūta Nīderlandē mācību kursu.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais