"Lai policijai būtu pierādījumi, viņam mani jānosit?" Sieviete uztraucas par savu un bērnu drošību

© Ekrānuzņēmums

Lai gan tiesa apmierinājusi lūgumu pēc pagaidu aizsardzības pret vīru varmāku, sieviete apgalvo, ka viņas varmācīgais vīrs ignorē ierobežojumus par tuvošanos un komunikāciju. Vajātā sieviete uztraucas par savu un bērnu drošību. Lūdzot palīdzību policijai, jūtas nesadzirdēta, vēsta TV3 raidījums "Bez Tabu".

Ukrainiete Valentīna ar vīru Olegu un diviem maziem bērniem, sākoties pilna mēroga karam Ukrainā, pameta savas mājas Kahovkā Hersonas apgbalā un patvērumu no okupantu zvērībām rada Latvijā. Valentīna raidījumam stāstīja, ka nesaskaņas ar vīru ir jau sen, bet tolaik bija vieglāk bēgt no kara šausmām kopā ar vīru. Esot svešumā, Latvijā, arī izvirda sadzīviski strīdi, tai skaitā par finansēm un vīra vēlmi atgriezties Ukrainā, okupētajā teritorijā, kur viņš labprāt dzīvotu zem Krievijas karoga, stāstīja Valentīna.

Tā kā Valentīna pretojas vīra plāniem un grib aizsargāt bērnu, Valentīnas un Olega starpā izceļas konflikti. Kā stāstīja sieviete, strīdos vīrs daudzkārt kļuva ļoti agresīvs - draudēja nogalināt, atstāt bērnus bez mātes, arī sita viņai. Agresijas izpausmes esot notikušas bērnu klātbūtnē, kā dēļ traumētas arī atvases.

"Viņš man iesita, jo teicu, ka bērnu nesavāks. Dokumenti ir pie manis. Viņš mani biedēja, ka palikšu bez bērniem. Ir pat balss ieraksts, ka nošaus, nogalinās. Man visu dzīvi jāsēž un jābaidās, ka nošaus?! Man pietiek!"

Kad sievietes mērs jau bija pilns, rūpēs par savu un bērnu drošību viņa vērsās Valsts policijā, kas aizturēja vīrieti un īslaicīgi nošķīra viņu no ģimenes. Vēlāk Valentīna vērsās tiesā, kas apmierināja prasību par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Nu Olegam noteikts aizliegums uzturēties ģimenes dzīvesvietā, tai tuvoties. Tāpat nedrīkst atrasties atvases bērnudārza teritorijā, tuvoties sievai, kā arī komunicēt ar viņu.

Valentīna raidījumam stāstīja, ka vīrs neievēro tiesas ierobežojumus par tuvošanās aizliegumu. Viņa norādīja, ka tiek vajāta, saņem draudus no vīra.

Valentīna sagaida policijas aktīvu rīcību, lai pasargātu viņu un bērnus, tomēr uzskata, ka likumsargi nesadzird viņas palīgā saucienus.

Saku to policijā, tur atbild - nav pierādījumu. Es taču nevaru pēkšņi izvilkt telefonu un bildēt, ko viņš dara. Tad cenšas atrunāt no vēršanās pret vīru, saka: “Mums tad jāierosina kriminālprocess, jūs taču saprotat…”. Lai savāktu viņiem pierādījumus, man ar viņu jātiekas, lai mani sadur, nosit?! Tad kaut ko darīs? Kas man ir jāizdara? Bērnudārzs, dzīvoklis jānomaina? Viņa [policiste] man teica, ka nevar norīkot policistu, lai sargātu visu diennakti. Es to neprasu. Var taču viņu kaut kā ietekmēt, piekodināt?! Es baidos par savu un bērnu dzīvību! Kam man to vajag?! Kā viņi [policisti] saka: “Viņš saka, ka ir Ukrainas pilsonis, ko mēs varam izdarīt?” Es atbildēja, lai sūta viņu uz fronti! Man policijā arī saka: “Jūs savus vīriešus te atvedat, bet pēc tam sūdzaties”. Kāds sakars ar atvešanu? Mēs atbraucām uz Latviju kopā, jo viņš mani vienu nelaida!

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais