Asociācijas kategoriski aicina valdību atbalstīt vietējos energoresursus
“Sagaidām no politiķiem to, ka viņi ievēros Saeimā pašu 2023.gada 22. maijā parakstīto “Sadarbības Memorandu par Latvijas enerģētikas stratēģiju”, kas paredz atbalstu energoneatkarībai un vietējiem energoresursiem”, uzsver Andis Kārkliņš Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes loceklis
Raugoties uz transporta dekarbonizācijas likumprojektiem, redzam, ka tie kalpo ārzemju fosilo energoresursu ražotāju biznesa interesēm un nesniedz vietējiem atjaunīgo resursu ražotājiem ne tuvu ne tādu atbalstu, kā tas ir reģiona kaimiņvalstīs Igaunijā, Lietuvā, Polijā, citās. Importa resursi būs vienmēr, bet emisiju samazināšana, izmantojot vietējo potenciālu, nodrošinās gan enerģētisko drošību, gan vietējās darbavietas, gan vairāk nodokļu budžetā.
“Latvijā ir milzīgs potenciāls biometāna ražošanai. Saražotais apjoms ļautu samazināt pusi no visām transporta emisijām, kuru samazināšanu prasa Eiropas likumdošana. Tomēr pārāk lēnīgā Latvijas likumdošana biogāzes jomā, kā arī pasīvā valdības attieksme ar Eiropas fondu piešķiršanu bremzē šī vietējā resursa ražošanu, tādējādi faktiski radot priekšroku importētiem fosilajiem produktiem. Tas kavē gan vietējo uzņēmumu investīcijas biometāna ražošanā, gan stabilu emisiju samazināšanu transportā, gan ekonomisko pienesumu reģionu attīstībai un jaunu darba vietu radīšanu”, atzīmē Latvijas biogāzes asociācijas (LBA) valdes locekle K.Veģere.
“Mēs kā vietējais energoresursu ražotājs saprotams atbalstām politiķu pausto mērķi par energoneatkarību, jo esam daļa no energoneatkarības risinājuma”, atzīst Indulis Stikāns, Baltijā lielākā biodīzeļdegvielas ražotāja SIA “Bio-Venta” un Latvijas biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes loceklis. “Vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Bio-Venta pieņēma stratēģisku lēmumu par atteikšanos no Krievijas izcelsmes izejvielu izmantošanas biodegvielas ražošanā. Tagad protams mums nav importa no Krievijas. Vairāk pievēršamies vietējo izejvielu pārstrādei, iztrūkstošo izejvielu apjomu uzņēmums piegādā sev no Ukrainas un citām Eiropas Savienības valstīm”, atzīst I.Stikāns.
K.Veģere norāda uz to, ka Transporta enerģijas likumprojekts paredz ārkārtīgi niecīgu “atpirkšanās maksu”, kuru degvielas tirgotāji varēs iemaksāt speciālā fondā par to enerģijas daļu, kuru tie nepiegādās transportam, lai izpildītu t.s. degvielu modernizēšanas pienākumu. Tāpēc šobrīd var prognozēt, ka daudzos gadījumos šī maksa nemotivēs komersantus veikt investīcijas biometāna ražošanā. Tas arī nozīmētu to, ka tie nelielie apjomi ar biometānu, kas Latvijā tiks saražoti, aizies uz eksportu, nevis paliks vietējā tirgū, lai, piemēram, samazinātu emisijas, kuras rada kravas un sabiedriskais transports. Valsts, savukārt, par šo naudu varēs pirkt trūkstošo atjaunojamās enerģijas statistiku un emisiju kvotas no citām valstīm, tādējādi veicinot atjaunojamo resursu attīstību un izmantošanu citās valstīs. LBA uzskata, ka iemaksas likmes apmērs līdz ar likumprojekta pieņemšanu ir jānosaka virs biometāna ražošanas izmaksām, lai komersanti izvēlētos investēt - gan biometāna ražošanā, gan atbilstošā autoparkā.”
I.Stikāns uzstāj uz nepieciešamību saglabāt obligāto biodegvielas piejaukumu. “Tam ir vienkāršs iemesls - obligātais piejaukums dod stabilu emisiju samazinājumu, bet ražotājam tas ļaus investēt,
lai lielākos apjomos ražotu otrās paaudzes biodegvielu. Mēs pētām un jau ražojam moderno biodegvielu, un gribam palielināt apjomu. Neskaitāmas reizes valdības pārstāvji prasījuši mums, kad ražosim moderno biodegvielu. Tomēr ar savu likumdošanu valdība pati neļauj mums investēt un iet uz priekšu un dot lielāku pienesumu klimata mērķu sasniegšanā”. I.Stikāns norāda: “Uz Latvijas autoceļiem vismaz 10 - 15 gadus dominēs ar dīzeļdegvielu darbināmi transportlīdzekļi. Rapšu biodīzeļdegviela šobrīd ir lētākā no alternatīvām, lai Latvija samazinātu emisijas. Kā esmu minējis, šobrīd biodīzeļdegvielas piejaukums sadārdzinātu degvielu par aptuveni trim centiem litrā.”
LBA un LBBA pārstāvji norāda arī uz citiem ieguvumiem. Biogāzes un biometāna ražošanā tiek izmantoti atkritumi, kas ir ieguvums vides saglabāšanā. Savukārt, “Bio-Venta” rūpnīcā tiek iegūti arī rapša rauši, kas ir vērtīgs proteīna produkts lopbarībai un ar to var veiksmīgi aizstāt importētos sojas raušu apjomus.