Latvijā 80% ģimenes ārstu piedzīvojuši vardarbību no pacientu puses; mediķi vēršas ar lūgumu pie valdības [papildināts]

Latvijas mediķu profesionālās organizācijas nosūtījušas vēstuli atbildīgajām ministrijām, aicinot pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām, vēstīja Latvijas Radio.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece radio pastāstīja, ka saskaņā ar Latvijas Jauno ārstu asociācijas pērnajā rudenī veiktās aptaujas datiem 15,5% mediķu savā darba vietā ir saskārušies ar fizisku vardarbību no pacientu vai to radinieku puses.

Nesen līdzīgu aptauju esot veikusi arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, atklājot, ka 80% no aptaujātajiem ģimenes ārstiem savā praksē ir piedzīvojuši emocionālu vai fizisku vardarbību no pacientiem vai to tuviniekiem. Vairumā gadījumu vardarbība esot bijusi emocionāla, piemēram, izteikti mutiski vai rakstiski draudi.

Tikai 12% no aptaujātajiem ģimenes ārstiem, kas savā praksē ir piedzīvojuši jebkāda veida draudus un vardarbību no pacientiem un viņu tuviniekiem, ir atzinuši, ka vērsušies pēc palīdzības, bet 36% atzinuši, ka nekur pēc palīdzības nav vērsušies. Atlikušie 52% cietušo uz šo jautājumu nav atbildējuši. Tikai deviņos gadījumos ģimenes ārsts ar iesniegumu ir vērsies tiesībsargājošās iestādēs.

LĀB informē, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir aktualizējis jautājumu saistībā ar darba drošības jautājumiem, kas saitīti ar uzbrukumiem un draudiem neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, kuras sastāvā ir ārstniecības persona, medicīnas asistents un operatīvā medicīniskās transportlīdzekļa vadītājs.

Dienesta kā darba devēja ieskatā ir būtiski risināt jautājumu par darbinieku aizsardzības pasākumu stiprināšanu, jo gadījumi, kad NMP brigāžu darbinieki izsaukumu izpildes laikā nonāk apdraudējuma situācijās pacientu vai klātesošo agresīvās uzvedības dēļ, kļūst arvien biežāki un ar nopietnākām sekām. Šo uzbrukumu negatīvā un būtiskā ietekme izpaužas gan darbinieku veselības un dzīvības interešu apdraudējumā, gan apgrūtina dienesta funkciju izpildi, gan rada finanšu zaudējumus valstij.

Dienests arī norāda, ka vidēji dienā ir trīs izsaukumi, kad brigādes darbinieki sastopas ar agresīviem pacientiem vai apdraudējuma situāciju.

Aizsilniece uzsvēra, ka, lai risinātu šo problēmu, ir nepieciešams sakārtot likumdošanu, jo, piemēram, patlaban ģimenes ārstam nav tiesību atteikties apkalpot pacientu, kurš pret viņu izturas agresīvi. Ārstniecības likuma 42.pantā tiesības atteikties no pacienta turpmākas ārstēšanas ir noteiktas tikai gadījumos, kad pacients neievēro noteikto režīmu, nepilda ārstniecības personu norādījumus vai apzināti kaitē savai veselībai un šādā veidā tieši ietekmē konkrētās slimības ārstēšanu. Un arī šāda atteikšanās ir ierobežota ar nosacījumu, ka pacienta dzīvība nav apdraudēta.

Savukārt Ārstniecības likuma 47.pants nosaka ārstniecības personas tiesības atteikt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību tikai pie nosacījuma, ka tiek apdraudēta ārstniecības personas pašas dzīvība, vai arī, ja ārstniecības persona to nespēj veselības stāvokļa dēļ.

Ņemot vērā minēto, mediķi rosina atbildīgās ministrijas izvērtēt iespēju papildināt Ārstniecības likuma 47.pantu, paredzot, ka ārstniecības personai ir tiesības atteikties no pacienta, kurš pret viņu ir izrādījis agresiju, kā arī papildināt Krimināllikuma 269.pantu "Uzbrukums varas pārstāvim un citai valsts amatpersonai", iekļaujot tajā atbildību arī par uzbrukumu ārstniecības personai.

Latvijas ārstniecību profesionālo organizāciju ieskatā nepieciešams būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, kad tās pilda savus profesionālos pienākumus. Iespējams, kriminālatbildības noteikšana par šāda veida rīcību, kaut daļēji atrisinātu situāciju ar pieaugošo agresivitāti. Tas attiecas, piemēram, uz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes medicīnas asistentiem vai operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem. Apzināšanās par neizbēgamu sodu lielāko daļu agresīvo pacientu noteikti atturētu no nepārdomātas un agresīvas rīcības, uzskata organizācijas.

Vienlaicīgi organizācijas lūdz uzsākt diskusiju par citām iespējām aizsargāt ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbiniekus no pacientu agresijas, tai skaitā, informējot un izglītojot ārstniecības personas par viņu tiesībām un iespējamiem rīcības modeļiem agresijas gadījumā.

Vēstuli iekšlietu ministru Rihardam Kozlovskim (JV), tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei (JV) un veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV) nosūtījusi LĀB kopā ar Latvijas Māsu asociāciju, Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienību, Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociāciju, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un NMPD.