Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas līdz 31.decembrim izbūvēti šogad plānotie 112 kilometri patstāvīgā žoga robežjoslas sausajās zonās, aģentūru LETA informēja AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Jaunajam gadam lielais mērķis ir infrastruktūras labiekārtošana gar izbūvēto žogu, kā arī noslēgumam tuvojas pēdējie projektēšanas darbi posmiem gar publiskajiem ūdeņiem, skaidro Griškevičs.
Gar publiskajiem ūdeņiem tiks izveidota 33,5 kilometru gara patrulēšanas josla. Šajos posmos valstij piekritīgajās zemes vienībās jau ir sākta atmežošana, kas ļaus paātrinātā tempā uzsākt žoga izbūvi. Žogu šajās vietās plānots pabeigt līdz nākamā gada jūlijam.
Jau ziņots, ka decembra sākumā tika pabeigti arī pontonu ceļi operatīvākai Baltā un Melnā ezera šķērsošanai, kā arī Maksimovas un Dolgoje ezeru šķērsošanai. Uz šiem ezeriem ir samontēti 456 pontoni, kopā nodrošinot efektīvu robežsargu pārvietošanos valsts robežas joslā 1,4 kilometru garumā, tāpat tiek labiekārtota apkārtne.
Trešā jeb Daugavas kārta paredz sešu sakaru torņu ar pievedceļiem, kā arī patruļtakas izbūvi 16,7 kilometru garumā.
Sakaru torņu un pievedceļiem izbūvei budžets plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā, kam ir piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi 2,77 miljonu eiro apmērā. Tāpat valdība šā gada 29.augustā atļāva VNĪ uzņemties finanšu saistības 5,8 miljonu eiro apmērā patruļtakas izbūvei Daugavas kārtā. Iepriekš patruļtaku projektēšanai un izbūvei līdzekļi nebija iedalīti.
Kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Visas robežapsardzības infrastruktūras izbūvi plānots pabeigt līdz 2025.gadam, tostarp žogu aptuveni 150 kilometru garumā - līdz 2024.gada jūlijam, bet robežas joslas labiekārtošanu - līdz gada beigām. Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas Valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.