Tikko kā apritējis gads kopš ieviestas, iespējams, nozīmīgākās sankcijas Krievijas ekonomikai – Eiropas Savienības embargo Krievijas naftai un G7 valstu nosacījums nepirkt Krievijas naftu, ja tā pārsniedz 60 dolāru par barelu slieksni. Nafta ir ar atrāvienu nozīmīgākais Krievijas ieņēmumu avots, kas ļauj tai finansēt strauji augošos militāros tēriņus karā pret Ukrainu. LTV raidījums “de facto” ziņo, ka naftas tirgus analītiķu secinājumi par sankciju ietekmi diemžēl nav iepriecinoši, jo Krievijai izdevies atrast jaunus noieta tirgus, turklāt ne bez Eiropas valstu uzņēmēju palīdzības.
Viena no Krievijas ekonomikas artērijām ir naftas eksports pa Baltijas jūru. Ceļu uz Ustjlugas un Primorskas ostām iknedēļu mēro desmitiem tankkuģu ar eksotisku valstu karogiem un neskaidriem īpašniekiem. Piemēram, šonedēļ vairākas dienas netālu no Igaunijas noenkuroti bija divi zem Kamerūnas karoga kuģojoši tankkuģi “Limo” un “Turba”. Kuģis “Turba” oktobrī bija iekļuvis pasaules mediju virsrakstos, jo Indonēzijas krastos tas bija zaudējis kontroli.
Kamerūna ir vienīgā valsts pasaulē, kuras karogu Parīzes memoranda par ostu drošību organizācija iekļāvusi visaugstākā riska kategorijā, jo šie kuģi bieži neiztur drošības pārbaudes. Kā īpašnieki “Vesselfinder” datu bāzē “Limo” un “Turba” norādīti ofšori Seišelu salās. It kā dažādas kompānijas, taču reģistrētas vienā adresē.
Šie kuģi ir daļa no tā dēvētās tumšās jeb “ēnu flotes”, kam galvenā sūtībā ir pārvadāt Krievijas naftu, izvairoties no sankcijām. Analītiķu vērtējumā Krievija savām vajadzībām pulcējusi vairākus simtus šādu kuģu: “Esam redzējuši lielu daudzumu dažādu tankkuģu, kas iepriekš piederēja, piemēram, Grieķijas kompānijām, nonākam pie īpašniekiem valstīs, kas cenu griestus Krievijas naftai nepiemēro. Spējot izveidot šo “ēnu floti”, Krievijai ir izdevies samazināt atlaidi savai naftai, ko tai nākas piemērot, lai apietu sankcijas un atrastu jaunus pircējus,” LTV norādīja Enerģētikas un tīra gaisa izpētes centra analītiķis Īzāks Levijs.
Somijā bāzētais pētniecības centrs seko Krievijas naftas plūsmām un secinājis, ka sankciju ietekmē Krievijas ieņēmumi no naftas šogad bijuši par 14% mazāki nekā situācijā, ja sankciju nebūtu. Tiesa, galvenokārt nevis tāpēc, ka naftai nebūtu pircēju, bet gan zemās cenas dēļ.
Pēc G7 cenu griestu un Eiropas Savienības embargo ieviešanas Krievijai nācās savu Urālu markas naftu pārdot par 30 dolāriem lētāk nekā Brent naftu. Tomēr tagad atlaide sarukusi līdz mazāk nekā 20 dolāriem, kā tas bija jau pirms cenu griestu ieviešanas. Laikam ejot, Krievija arvien labāk
iemācījusies ar ierobežojumiem sadzīvot, turklāt palīdzīgu roku dod arī Eiropas valstis. Tām ir atļauts piegādes apkalpot, ja cena iekļaujas G7 noteiktajos cenu griestos.
“Pēdējā gada laikā trešdaļu Krievijas naftas pārvadāja Grieķijas kompānijām piederoši kuģi. Savukārt Lielbritānija bijusi nozīmīga, apdrošinot tankkuģus, kas transportēja aptuveni ceturto daļu Krievijas naftas. [..] Ir ļoti grūti pārbaudīt, vai kompānijas ievēro 60 dolāru par barelu nosacījumu. Šīs kompānijas arī īsti nav atbildīgas par to. Rezultātā mēs redzam, ka Krievijas naftas cena aug un ienākumi no eksporta arī ir augsti,” situāciju raksturoja Levijs.
Amerikāņu izdevums “Bloomberg” pagājušajā nedēļā ziņoja, ka, iespējams, Krievija apiet 60 dolāru slieksni, sadārdzinājumu iecenojot transporta izmaksās. Ja var ticēt Krievijas Finanšu ministrijas datiem, oktobrī un novembrī federālā budžeta ienākumi no fosilo resursu nodokļiem jau bijuši kā ziedu laikos, pārsniedzot 10 miljardus dolāru mēnesī.
Vērtējot sankciju ietekmi uz Krievijas naftas tirdzniecību Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis norādīja: “Visticamāk, bija tā, ka sākumā šie 60 dolāri tika ievēroti, bet tagad viņi vairs nav. Iespējams, ka ir šie darījumi par augstāku cenu. Iespējams arī, ka šī ēnu flote, kurā ir minēts vārds Grieķija vai vēl kādas Eiropas Savienības dalībvalstis, visi mēģina kaut kā to darīt.”
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis par iespējām Krievijas ienākumus samazināt ir skeptisks, jo pasaules naftas tirgus darbojas pēc savienoto trauku principa - naftu, ko nepērk Eiropa, labprāt iegādājas Ķīna un Indija.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, par tirdzniecību atbildīgais Valdis Dombrovskis (JV) uzsvēra, ka ES problēmu apzinās un ir norīkojusi īpašu sūtni, kura uzdevums ir pārliecināt trešās valstis nepalīdzēt Krievijai sankciju apiešanā.
Dombrovskis uzskata, ka savu efektu naftas sankcijas pret Krieviju, īpaši gada sākumā, ir devušas, tomēr daudz stingrāk jāvēršas pret sankciju apiešanu. Tieši tam arī paredzēta jaunā sankciju pakete. Noteikumi faktiski aizliegšot transakcijas ar trešo valstu kompānijām, kas sankcijas apiet, norādīja Dombrovskis.
Viņš arī uzsvēra, ka sankciju regulējums regulāri tiek pilnveidots, lai “caurumus” aizlāpītu: “Viena lieta, ka ir vienošanās par sankcijām, bet otra lieta, ka šo sankciju praktiskā ieviešana ir visu laiku stingri jākontrolē, jo, tā kā mēs no savas puses kā Eiropas Savienība un citas valstis ieviešam sankcijas, tāpat Krievija aktīvi cenšas šīs sankcijas apiet. Tas ir patstāvīgs darbs.”
Tāpat stingrāk tikšot kontrolēts, ka Eiropas kompānijas tiešām nepalīdz pārvietot Krievijas naftu virs noteiktajiem 60 dolāriem par barelu. Daudzu analītiķu ieskatā būtu vajadzīgs šo slieksni samazināt, īpaši tad, kad naftas cenas tirgos ir zemas. Dombrovskis par šādu iespēju gan ir skeptisks: “Protams, vienmēr var argumentēt par zemākiem cenu griestiem, bet jāsaka, ka panākt vienošanos arī par šo cenu līmeni bija pietiekami sarežģīti. Līdz ar to var prognozēt, ka tās sarunas varētu būtu pietiekami sarežģītas arī tagad.”
Jaunās sankcijas, par ko šonedēļ vienojušās Eiropas Savienības valstis, paredz uzraudzīt arī Eiropas uzņēmējiem piederošo tankkuģu pārdošanu. Nav gan paredzēts, ka Krievijai tos tirgot nevarēs vispār, tomēr būšot vajadzīga speciāla atļauja. Savukārt graudu un citu pārtikas preču tirdzniecībā ar Krieviju, kas īpaši aktuāla Latvijā, joprojām nekādu ierobežojumu nav. Dombrovskis arī šaubījās, vai tas kādā brīdī notiks, jo vairākām valstīm esot stingra nostāja, ka pārtiku sankcijas nedrīkst skart.
Savukārt Ojārs Karčevskis uzskata - tā kā Krievijas naftas galvenie noieta tirgi ir Indija un Ķīna, Eiropas Savienības sankcijas ieņēmumus samazināt nespēs. Viņaprāt, vienīgais, kas tiešām var iegriezt robu Krievijas budžeta makā, ir pašas naftas cenas kritums pasaulē: “Es izteikšu prognozi - ja notiktu kā 2014. gada novembrī, ka sāktu strauji kristies naftas cenas, tad arī tās valstis, kurām ieguves izmaksas ir lielas - 30 dolāri par barelu vai vairāk, kā Krievija - viņas ciestu ļoti. Nekādas citas sankcijas, visticamāk, nedarbosies esošajos apstākļos.”
Pēdējās nedēļās naftas cena ir nokritusies, un krievu Urālu markas nafta tiek tirgota zem G7 sliekšņa par aptuveni 55 dolāriem barelā. Tiesa, ietekmīgo naftas ieguves valstu apvienības OPEC pēdējie lēmumi naftas ieguvi samazināt var novest pie cenas kāpuma un līdz ar to arī vairāk naudas Krievijas karam pret Ukrainu.