Tieslietu ministre šīs Saeimas sasaukuma laikā negrasās nākt klajā ar jaunām iniciatīvām partnerības institūta attīstīšanai

© f64.lv, Gints Ivuškāns

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) šī Saeimas sasaukuma laikā negrasās nākt klajā ar kādām jaunām iniciatīvām partnerības institūta attīstīšanai vai pilnveidošanai, tā ministre sacīja intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes".

No politiķes teiktā izriet, ka parlamenta novembrī pieņemtais regulējums ir labākais, ko bija iespējams panākt pašreizējā politiskajā situācijā. "Tieši šis ir galvenais apstāklis, kāpēc mēs izvēlējāmies virzīt tieši šādu pakotni, proti, visu, kas saista personu attiecības ar valsti, savukārt savstarpējās attiecības viņi var nokārtot civiltiesiskajos darījumos, tā tas arī paliek," sacīja ministre.

Lībiņa-Egnere apliecināja, ka pieņemtā likumu grozījumu pakotne ir tas, ko pie varas nākušie politiķi bija apņēmušies izdarīt šajā Saeimas sasaukumā, bet jaunas iniciatīvas šī regulējuma attīstīšanai vai pilnveidošanai tieslietu ministre nevirzīšot.

Sākto parakstu vākšanu pieņemtā partnerības regulējuma apturēšanai ministre vērtē kā labu, demokrātisku procesu. Viņa pauda, ka tādā veidā opozīcijas politiķi dara savu darbu un izmanto visus tiesiskos paņēmienus.

Tomēr tieslietu ministre domā, ka Latvijas sabiedrība jau sen gaida partnerības regulējumu un ir tam nobriedusi. "Latvijas sabiedrība aug līdzi laikam, un vairākas aptaujas ir parādījušas, ka šis regulējums ir nepieciešams," sacīja Lībiņa-Egnere.

Kā ziņots, Saeimas vairākums 9.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā no 2024.gada vidus paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu - partnerību, kas būs arī veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem.

Tomēr īsi pēc tam opozīcijas politiskie spēki paziņoja, ka ir savākuši 34 Saeimas deputātu parakstus, lai mēģinātu panākt referenduma ierosināšanu par minētajā likumu pakotnē esošā Notariāta likuma grozījumu ieviešanu.

Parakstu vākšana norit no 7.decembra līdz 5.janvārim. Lai ierosinātu referendumu, jāsavāc vienas desmitās daļas jeb aptuveni 155 000 vēlētāju paraksti. Laikā no 7.decembra līdz 12.decembra plkst.16 parakstījies 3801 vēlētājs.

Svarīgākais