Pamatīgi izpostīts viens no ievērojamākajiem Latvijas arheoloģijas pieminekļiem

136 metrus garo un 16 metrus augsto Daugmales pilskalnu Ķekavas novadā ik gadu apmeklē vairāki simti atpūtnieku. Tomēr pēc nesenajiem notikumiem situācija var krasi mainīties, vēsta "Degpunktā".

Daugmales pilskalns ar senpilsētu, ostas vietu un kapulauku ir viens no ievērojamākajiem Latvijas arheoloģijas pieminekļiem. Tomēr ne visi objektu spēj adekvāti novērtēt.

Pavisam nesen, kāds ar bezceļiem domātu džipu, brutāli kalnu izbraukāja no visām debess pusēm, atstājot dziļas rises. Notikušais ir sagādājis nepatīkamas emocijas pilskalna apmeklētājiem.

Apkārtnē dzīvojošie vērsās Nacionālajā kultūras mantojumu pārvaldē. Tika uzsākta pilskalna īpašnieku apzināšana. Atklājās, ka tādi ir divi, kāda vietējā zemnieku saimniecība “Apiņi” un 1946. gadā dzimis Kanādā dzīvojošs latvietis. Tāpat gar īpašumu iet servitūta ceļš, kas piekritīgs Ķekavas novada pašvaldībai. Komunikācija ar kanādieti un zemnieku saimniecības īpašnieku notiek nevis telefoniski vai pa elektronisko pastu, bet gan izmantojot laikietilpīgākas metodes.

“Mēs sūtām vēstules. Ja viņi nesakops līdz decembra pirmajai pusei, kā mēs viņiem nolikām, iestāsies administratīvā atbildība un tiks sastādīta administratīvā pārkāpuma lietvedība,” skaidro Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja Iveta Marta.

Ja vēstule uz Kanādu vēl noteikti ceļo, zemnieku saimniecības īpašnieks to jau ir saņēmis un visnotaļ neizprot komunikācijas stilu un saturu.

Z/s “Apiņi” īpašnieks telefonintervijā skaidro: “Principā mēs būsim tie, kuri par to atbildēs, jo mēs esam saņēmuši dokumentus, ka mums uzliks sodu, kaut arī mēs neko neesam darījuši.”

Stāstot par to, cik liels ir sods, zemnieku saimniecības īpašnieks saka: “Mūsu gadījumā, tā kā zeme ir uz juridiskas personas vārda, laikam tur bija līdz 4 tūkstošiem eiro. Tas tā nedaudz nesaprotami, no tā pieminekļu aizsardzības fonda. Cik es saprotu, tā ir populāra apskates vieta, un iepriekš nebija nekādu problēmu. Šogad es esmu pamanījis, ka ir kvadricikli, kuri sāk izbraukāt to kalnu. Diemžēl mēs neko nevaram izdarīt. Mums piezvana, mēs aizbraucam, bet tur vairs neviena nav. Pie rokas mēs pieķert nevaram.”

Tomēr Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja uzskata, ka par notikušo atbildīgi ir tieši īpašnieki, jo katram privātīpašumam jābūt norobežotam. Vai tā ir māja, aramlauks vai pilskalns - atšķirības neesot.