Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu just, ka viņi tagad tiek daudz labāk aizsargāti nekā laikā, kad Krievija anektēja Krimu, jo Rietumu valstu līderi tagad daudz labāk izprot Krievijas radīto apdraudējumu un Baltijas valstīs izvietoti nopietni NATO dalībvalstu spēki, intervijā aģentūrai LETA "Rīgas konferences" gaitā uzsvēra Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors un bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds.
"Kad biju vēstnieks, Latvija bija tikko pievienojusies NATO, tajā tolaik vēl nebija ārvalstu karavīru. Kaut arī līdz ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu drošības situācija reģionā ir acīmredzami pasliktinājusies, tomēr tagad NATO par Baltijas valstu drošību rūpējas daudz nopietnāk nekā pirms 16 gadiem. Man ir svarīgi to redzēt.
Kaut arī tas, kas notiek robežas otrā pusē, ir drūms, draudīgs un bīstams, Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija tagad atrodas daudz labākā drošības situācijā, nekā tās bija, piemēram, 2014.gadā pēc Krimas aneksijas, kad reģionā gandrīz nemaz nebija citu NATO valstu spēku un Rietumu valstis ļoti slikti izprata apdraudējumu, kādu izjuta Baltijas valstis. Sadarbības apjoms starp NATO valstīm šajā reģionā ir ļoti augsts, ievērojami pieaudzis NATO spēku apmērs Baltijas valstīs, Somija jau ir pievienojusies NATO, cerams, arī Zviedrija būs alianses sastāvā jau pavisam drīz.
Jā, situācija Krievijā ir vēl vairāk pasliktinājusies, bet ceru, ka cilvēki Latvijā jūt, ka viņi ir labāk aizsargāti. Turklāt sabiedrotie tagad saprot šī reģiona situāciju daudz labāk nekā pirms 10 gadiem. Labi atceros, ka pirms 16 gadiem, kad biju vēstnieks Latvijā, NATO bruņoto spēku aktivitāšu nebija gandrīz nemaz. Pa laikam mūs apmeklēja NATO gaisa patrulēšanas spēku lidmašīnas vai ostās iebrauca kāds kuģis, toties tagad NATO klātbūtne ir pastāvīga un redzama - tam būtu cilvēkus jāspēj nomierināt. Arī Lielvārdes bāze bija gandrīz pamesta, kad strādāju Rīgā, bet tagad tur ir ļoti liela aktivitāte," uzsver Ians Bonds.