Bijušais Lielbritānijas vēstnieks: Nevajadzētu automātiski pieņemt, ka jebkura alternatīva Putinam būs labāka

Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstu drošība ir ievērojami uzlabojusies, jo NATO par to tagad rūpējas daudz nopietnāk, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA "Rīgas konferences" laikā pauda Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors un bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds.

"Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija tagad atrodas daudz labākā drošības situācijā, nekā tās bija, piemēram, 2014.gadā pēc Krimas aneksijas, kad reģionā gandrīz nemaz nebija citu NATO valstu spēku un Rietumu valstis ļoti slikti izprata apdraudējumu, kādu izjuta Baltijas valstis," uzsvēra Bonds, kurš no 2005. līdz 2007.gadam bija Lielbritānijas vēstnieks Latvijā.

Bonds norādīja, ka sadarbības apjoms starp NATO valstīm šajā reģionā ir ļoti augsts, turklāt ievērojami pieaudzis NATO spēku apmērs Baltijas valstīs. Reģiona drošību stiprina arī Somijas pievienošanās NATO un, cerams, pavisam drīzumā līdzīgu efektu dos arī Zviedrijas pievienošanās aliansei.

"Kad biju vēstnieks, Latvija bija tikko pievienojusies NATO, tajā tolaik vēl nebija ārvalstu karavīru. Kaut arī līdz ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu drošības situācija reģionā ir acīmredzami pasliktinājusies, tomēr tagad NATO par Baltijas valstu drošību rūpējas daudz nopietnāk nekā pirms 16 gadiem. Man ir svarīgi to redzēt," sacīja ārpolitikas eksperts.

Bonds pauda cerību, ka cilvēki Latvijā patiešām jūtas labāk aizsargāti. Viņš labi atceroties, ka pirms 16 gadiem, kad viņš bija vēstnieks Latvijā, NATO bruņoto spēku aktivitāšu nebija gandrīz nemaz - pa laikam Latviju apmeklēja NATO gaisa patrulēšanas spēku lidmašīnas vai ostās iebrauca kāds kuģis, toties tagad NATO klātbūtne ir pastāvīga un redzama.

Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors vienlaikus atzina, ka Rietumu politiķi Krievijas imperiālistisko noskaņojumu joprojām līdz galam nav izpratuši.

"To varam novērot, arī lasot virkni rakstu Rietumu presē, kuros tiek mudināts rast kādus kompromisus ar Krieviju. Vēl būs nepieciešams kāds laiks, lai visi Rietumu analītiķi un politiskie līderi piekristu, ka, kamēr vien Krievijā būs šāda tipa režīms, mēs nespēsim rast stabilas un miermīlīgas attiecības Eiropā," izteicās Bonds.

Viņš uzskata, ka nebūt nav automātiski jāpieņem, ka jebkura alternatīva Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam būtu par viņu labāka, tomēr demokrātiska alternatīva, ja kaut kas tāds spētu iesakņoties Krievijā, noteikti būtu uzlabojums pat tad, ja imperiālistiskā domāšana nebūtu pilnībā izskausta.

Eksperts atgādināja, ka arī Lielbritānija ir zaudējusi vairumu savas impērijas, bet ne visi briti ir pieņēmuši, ka viņiem vairs nav ietekmes uz neatkarīgajām valstīm, kas reiz bija Londonas pārvaldē. Tomēr jāņem vērā, ka briti nebūt netaisās iebrukt kādā bijušajā kolonijā.

"Tomēr ir jāpaiet ilgam laikam, lai zustu domāšanas veids, ka šīm valstīm, kas ietilpa mūsu milzīgajā impērijā, vairs nav jāņem vērā, ko mēs par kaut ko domājam. Acīmredzot jānomainās vairāk nekā vienai paaudzei. Ir jābūt reālistiem - cilvēki, kas uzauguši krieviskā vidē, vienā mirklī nevar kļūt par eiropiešiem, tam būs vajadzīgs laiks," uzskata Bonds.