XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem reģistrējušies vairāk nekā 40 000 dalībnieku

© Publicitātes attēls

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Reģistrācijas dati apstiprina, ka bērni un jaunieši Svētkiem aktīvi gatavojas visā Latvijā. Vidzemē - 872 kolektīvi, Rīgā - 663 kolektīvi, Kurzemē - 457 kolektīvi, Latgalē - 368 kolektīvi, Zemgalē 186 kolektīvi, Sēlijā - 80 kolektīvi, savukārt diasporā Svētkiem gatavojas 18 kolektīvi.

Publicitātes attēls

Jau tradicionāli visvairāk kolektīvu gatavojas koncertiem Daugavas stadionā un Mežaparka Lielajā estrādē. Dalību Svētkiem reģistrējuši 915 tautas deju kolektīvi un 309 kori. Lielākie kori ir Rīgā - Rīgas 45. vidusskolas 5.-9. klašu meiteņu koris “Atspulgs” ar 130 dziedātājām, Rīgas 6. vidusskolas 4.-9. klašu meiteņu koris ar 120 dziedātājām un Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris ar 111 dziedātājiem.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva uzsver: “Dziesmu un deju svētki ir kopdarbs - ikkatrs dalībnieks un ikkatrs kolektīvs, kas gatavojas Svētkiem, ir liela vērtība. Visi kopā esam ceļā uz Svētkiem 2025. gada vasarā, kad bērniem un jauniešiem pēc 10 gadu pārtraukuma būs iespēja piedzīvot kopā dejošanas, kopā dziedāšanas un kopā būšanas prieku. Svētku reģistrācijas pirmā posma dati liecina, ka dziesmu un deju svētku tradīcija dzīvo un turpinās visā Latvijā, par to ir patiess prieks un liela pateicība kolektīvu vadītājiem, bērnu un jauniešu ģimenēm, kā arī pašvaldībām.

Publicitātes attēls

2024. gada rudenī Svētku lieldraugs Swedbank īstenoja kampaņu “Svētku sajūta turpinās mūsos!”, ikvienu aicinot mudināt savējos iesaistīties dziesmu un deju svētku kustībā, lai tādējādi rūpētos par tradīcijas lološanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. “Paldies visiem vecākiem, vecvecākiem, lielajiem brāļiem un māsām, un, protams, diriģentiem un kolektīvu vadītājiem, kuri iedvesmojuši bērnus un jauniešus iesaistīties dziesmu un deju svētku kustībā. Ģimenes un kopienas atbalstam ir milzīga nozīme, lai bērni un jaunieši iegūtu un patiesi izdzīvotu šo unikālo svētku pieredzi un emocijas, uz ko viņi ar laika distanci atskatīsies kā uz pilnīgi citu vērtību,” uzsver Lolita Stašāne, Swedbank Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītāja, Swedbank vadības komandas locekle.

Svētku reģistrācijas pirmajā kārtā pašvaldību koordinatori reģistrācijas sistēmā norādījuši informāciju par visiem kolektīviem, kuri šajā brīdī gatavojas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Reģistrācijas otrā kārta plānota pavasarī, pēc atlases konkursiem, skatēm, kad dalībai Svētkos tiks reģistrēts katrs Svētku dalībnieks.

Publicitātes attēls

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies 2025. gada vasarā no 5. jūlija līdz 13. jūlijam. Svētku laikā Rīgā notiks vairāk nekā 30 pasākumi dažādās norises vietās - Mežaparka Lielajā estrādē, Nacionālajā stadionā “Daugava”, Arēnā Rīga, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Dailes teātrī, VEF Kultūras pilī, Rīgas Domā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Brīvības laukumā, Vērmanes dārzā un citur.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājs ir Valsts izglītības satura centrs, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā valsts iestāde. Atbalsta lieldraugs Swedbank.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais