Vietējiem augļu un dārzeņu ražotājiem nepieciešama nodokļu stabilitāte, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) valdes locekle Edīte Strazdiņa.
Viņa atzīmēja, ka lauksaimniekiem ir nepieciešams ilgtermiņā rēķināties ar nodokļiem. "Mētājoties ar nodokļiem" katrus četrus gadus, tiek iznīcināti mazie ražotāji, kuri nevar plānot savas izmaksas.
Vienlaikus, stāstot par plāniem palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām, Strazdiņa atzīmēja, ka produktu cena nākamgad palielināsies gan nodokļa, gan pamatcenas kāpuma dēļ.
"Pie Latvijas inflācijas līmeņa produktu pamatcena nevar palikt nemainīga," skaidroja Strazdiņa. Viņa norādīja, ka ņemot vērā, ka audzētājiem vairākas izmaksu pozīcijās, piemēram, degviela, palielinājušās par vismaz 10%, kopā ar palielinātu PVN augļi un dārzeņi nākamgad veikalu plauktos būtiski sadārdzināsies.
Viņa paredzēja, ka tādai pamatprecei kā dārzeņi un augļi iedzīvotāji tērēs vairāk naudas, tādēļ nepietiks līdzekļu citiem tēriņiem. Arī nodokļu ieņēmumu pienesums valsts budžetam viņas ieskatā no PVN likmes palielināšanas būs minimāls.
Vienlaikus Strazdiņa atzīmēja, ka Latvijā nav tik mērķtiecīga ēnu ekonomikas apkarošana kā citviet Eiropā. Lai gan pie samazinātās PVN likmes, samazinājās interese par ēnu ekonomikas pārdošanas shēmu veidošanu, shēmas nepazuda, un tās būs viegli atjaunot līdz ko tas būs izdevīgi, paredzēja Strazdiņa.
Kā skaidroja LADTA pārstāve, audzētājiem, kas tirgo paši, PVN palielināšana veidos negodīgu konkurenci. Savukārt tirgotājiem tas būs importu veicinošs pasākums. PVN palielināšana nozīmētu, ka par Latvijā ražoto produkciju tirgotājam būtu uzreiz jāsamaksā 21% PVN, bet importētā produkcija tiktu iepirkta ar 0% PVN.
Strazdiņa arī norādīja, ka tas radīs auglīgu augsni mazo uzņēmumu dibināšanai, kuri dārzeņus un augļus tirgos uz ielas. Tādi uzņēmumi tirgos lētāk nekā vietējie, turklāt Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) trūkst līdzekļu un kapacitātes, lai visus tirgotājus pārbaudītu.
Tāpat viņa stāstīja, ka PVN palielināšana nāk laikā, kad lauksaimniekiem ir jādomā arī par Eiropas Savienības (ES) Zaļo kursu. Strazdiņas ieskatā gan palielinātais PVN, gan zaļais kurss novedīs pie tā, ka lauksaimniekiem būs grūti "savilkt galus kopā".
Strazdiņa piebilda, ka lauksaimnieki būtu gatavi atteikties no valdības piedāvātā atbalsta trīs miljonu apmērā, lai tiktu saglabāta samazinātā PVN likme.
Jau ziņots, ka koalīcija pirmdien, 30.oktobrī, vienojusies svaigiem augļiem un dārzeņiem piemērot 12% PVN samazināto likmi.
Tā kā vēl nepieciešams salāgot finanšu avotus, tad valdība attiecīgo priekšlikumu sagatavos uz otro lasījumu valsts budžeta 2024.gadam likumprojektam, norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Vienlaikus Siliņa iepriekš pauda, ka koalīcija ir vienojusies atbalstīt tikai vietējos augļu un dārzeņu ražotājus, nevis visu ražotāju loku, nākamā gada budžetā tam atvēlot trīs miljonus eiro.
Zemkopības ministrija (ZM) informatīvajā ziņojumā iepriekš norādīja, ka laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam Latvijā augļu un dārzeņu nozare ir būtiski attīstījusies. Augļkopības un dārzeņkopības platības palielinājušās par 5%, saražotās produkcijas vērtība kāpusi par 46%, bet eksporta vērtība - par 77%.
ZM arī atzīmēja, ka Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir dubultojusies, Latviju ierindojot trešajā vietā ES aiz Luksemburgas un Slovēnijas, dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs ES vidējā rādītāja, savukārt kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57%, Latviju ierindojot sestajā vietā.
Samazinātā PVN likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra līdz šā gada 31.decembrim.
LADTA reģistrēta 2019.gadā. Asociācijas darbības mērķis ir apvienot juridiskas un fiziskas personas, lai veicinātu augļu un dārzeņu patēriņu, pieejamību un nodrošināt augļu un dārzeņu tirdzniecības sektora ilgtspēju, pārstāvot vienotu Latvijas augļu un dārzeņu tirgotāju viedokli likumdošanas un piegādes ķēdes iniciatīvās.