Latvijā notikusi pāreja uz ziemas laiku

© MN

Aizvadītajā naktī Latvijā notika pāreja no vasaras uz ziemas laiku, kad pulksteņa rādītāji bija jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja Ekonomikas ministrijā (EM), ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā (ES) vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība - vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Līdz ar to arī nākamgad, 2024.gada 31.martā, atkal notiks pāreja uz vasaras laiku, kas būs spēkā līdz 27.oktobrim.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi "Par pāreju uz vasaras laiku". Savukārt ES pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.

Jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropā aktualizējās 2018.gadā, tomēr šobrīd Eiropas Komisijā aktīvas diskusijas par šo jautājumu ir pārtrauktas citu prioritāšu dēļ, norāda EM.

Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Kopš 1997.gada vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais