Pašreizējā partiju uzbūve un darbības principi nav motivējoši plašākai sabiedrībai aktīvi līdzdarboties politiskajās partijās necaurskatāmās lēmumu pieņemšanas, partiju vājās institucionālās uzbūves un zemās biedru iesaistes dēļ, secināts sabiedrības par atklātību "Delna" veiktajā pētījumā.
Pētījums tika veikts ar mērķi noskaidrot lielāko politisko partiju praksi deputātu kandidātu sarakstu veidošanā, analizējot biedru iesaisti šajā procesā. Pētījumā ietvertas lielākās politiskās partijas, kas kandidēja Rīga un Jūrmalas pašvaldību vēlēšanās. Kopā tika veiktas 30 intervijas ar politisko partiju pārstāvjiem - gan partijas valdes, gan vietējo nodaļu līderiem, ierindas biedriem.
Pētījumā secināts, ka partijas ir vāji institucionalizētas un darbojas kā neformālas interešu grupas. Partijās ir vāji reglamentēta kārtība, kā partijas organizē iekšējo lēmumu pieņemšanu, jo īpaši jautājumā par vēlēšanu sarakstu veidošanu. Partiju nodaļas ārpus Rīgas ir vāji nodrošinātas, nodaļām nav pastāvīgu tikšanās telpu, sakaru līdzekļu, vāja savstarpēja komunikācija.
Vairums partiju biedru atzinuši, ka partijām ir problemātiski aizpildīt vēlēšanu sarakstu, kas samazina konkurenci partijas biedru vidū. Iekšējās konkurences trūkums partijās lielā mērā nosaka tālāku kompetences un profesionālisma trūkumu politikas veidošanas procesā, uzskata pētījuma autori.
Partiju kandidātu vērtēšanā trūkst sistemātiskuma un partiju atbildības. No visām pētījumā iekļautajām 11 partijām tikai piecām ir noteikti kandidātu vērtēšanas kritēriji. Savukārt starp nosauktajiem kritērijiem dominējošie ir - atpazīstamība, lojalitāte un reputācija.
Pētījumā tiek norādīts, ka partiju vēlēšanu sarakstu veidošanā iesaistīts šaurs personu loks. Sākotnēji sarakstu veidošanas darbs norit vietējās nodaļās un tālāk tiek nodots partiju centrālām valdēm. Taču liela nozīme sarakstu veidošanā ir arī partiju nodaļu vadītājiem un nodaļu valdei.
No veiktajām intervijām pētījuma autori secinājuši, ka vēlēšanu sarakstu izveidē partiju biedri nav īpaši aktīvi. Turklāt partiju iekšienē darbojas nerakstīts likums, ka sarakstu līderus neapspriež.
Par ziedotāju un turīgo biedru ietekmi kandidātu sarakstu veidošanā intervētie atzinuši, ka tāda nepastāvot, taču atsevišķi partiju biedri, kas kopumā izteica kritisku viedokli par partiju iekšējo demokrātiju, sacīja, ka ietekme tomēr ir.
Pētījuma autori izvirzījuši arī trīs partiju iekšējās demokrātijas pamatprincipus - institucionalizācija, decentralizācija un iekļaušana -, pēc kuriem tika sagrupētas partijas. Rīgā augstāko vērtējumu ieguva partijas "Pilsoniskā savienība", "Jaunais laiks" un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Savukārt zemāko vērtējumu - "Jaunais centrs", "Sabiedrība citai politikai" un Tautas partija.
Jūrmalā augstāko vērtējumu guva Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, "Sabiedrība citai politikai" un "Pilsoniskā savienība". Zemāko - LPP/LC, Tautas partija un "Jaunais laiks".
Pētījuma prezentācijas pasākumā uzstājās arī Vēlēšanu reformu biedrības pārstāvji, kas rosināja veikt izmaiņas vēlēšanu sistēmā, tādējādi stiprinot partiju iekšējo demokrātiju un sabiedrības iesaistīšanos politiskajā darbībā.
Biedrība uzskata, ka Latvijā ir nepieciešams ieviest mazāk vēlēšanu apgabalu, tādējādi stiprinot konkrēta deputāta sasaisti ar savu vēlētāju. Lai atvieglotu ārvalstīs mītošo Latvijas pilsoņu iespēju nobalsot, nepieciešams atjaunot vēlētāju reģistru.
Tāpat biedrība uzskata, ka nepieciešams stiprināt partiju reģionālās nodaļas un palielināt cilvēku skaitu, kas nepieciešams, lai dibinātu partiju.