Reformas kā piesegs koalīcijas maiņai

© Romāns Kokšarovs/f64

Reformas un problēmjautājumi, kas netiek risināti – tieši ar to tiek pamatots Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) aicinājums paplašināt koalīciju pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Taču faktiski Edgara Rinkēviča ievēlēšana par Valsts prezidentu ar 52 deputātu balsīm praksē pierādīja jaunas koalīcijas iespējamību, kuru veidotu “Jaunā vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība un “Progresīvie”.

Kad maija vidū premjers Kariņš partneriem valdībā paziņoja, ka dienu pirms prezidenta vēlēšanām būs īpaša sēde, lai spriestu par pamatīgām reformām skolu un slimnīcu tīklos, tas izskatījās kā savdabīgs ievads vēlēšanu procesam. Piemēram, lai koalīcijas partneri apliecinātu gatavību īstenot reformas. Taču sēde noritēja pat negaidīti draudzīgi.

Pēc šīs sēdes iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) atzina, ka ”No tā brīža, kad sēde tika izsludināta, ļoti laicīgi, neslēpšu, ka izspēlējām dažādus scenārijus.”

Tūlīt pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas Kariņš atgriezās pie reformu tēmas un nosauca vairākus citus iestrēgušus jautājumus, kas neiet uz priekšu un kuru risināšanai viņa ieskatā palīdzētu plašāka koalīcija. “Es sākšu runāt nopietni ar saviem partneriem, ka mums ir jāatrod jauns dinamisms, lai mēs varētu iet uz priekšu. (..) Man galvenais ir koncentrēties uz programmu, uz darbiem, jo man ir viedoklis - ja man jāvelk vezums, man vienkārši vajag tos, kuri palīdzēs to vezumu vilkt,” sacīja Kariņš.

Starp nosauktajiem problēmjautājumiem bija gan valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā, gan kapitālsabiedrību pārvaldība, gan Stambulas konvencijas un kopdzīves likuma pieņemšana, pret ko iebilst valdībā esošie Apvienotais saraksts un NA. Bet kas sakrīt, piemēram, ar “Progresīvo” dienaskārtību. Viņi kopā ar ZZS nobalsoja par Vienotības virzīto prezidenta kandidātu. Un tieši ar šīm divām partijām premjers vēlētos paplašināt koalīciju.

Uzaicinājumu esošajiem valdības partneriem pārrunāt kopīgo nākotni un iespēju koalīciju paplašināt, premjers nolika jau uz aiznākamo dienu pēc prezidenta ievēlēšanas.

“Vienošanās par valdību ir panākta, viņu panāca uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām. Ja gribas jaunu valdību, tad lai atkal tie iziet ārā un pasaka, kāpēc. Tāda ir cena. Un pat ja tā ir kādam cena, vai tā ir mūsu problēma,” saka Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).

“Es zinu, ka ir sarūgtinājums kolēģiem. Nu kaut kā norijiet to!” pēc prezidenta ievēlēšanas sacīja Jaunās vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, turpinot: “[Uldis]Pīlēns un Raivis Dzintars izvēlējās tabureti, bet viņa nestrādā. Nu tad pajautājiet cilvēkiem apkārtējiem - rezultāti nav tik ātri, ko gaida arī sabiedrība. Līdz ar to es premjeram piekrītu. Jautājums ir, kā premjers tālāk vedīs šīs sarunas, vai ir iespējas izveidot plašāku koalīciju, kura ātrāk spētu veikt svarīgus uzdevumus kā tautsaimniecībā, arī sociālajā jomā.”

Paplašināšana nozīmētu ZZS un Progresīvo pievienošanos esošajai valdībai. Taču tāds scenārijs ir maz ticams. Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts pret to iebilst. Viņi uzstāj, ka esošā triju partiju valdība ir labākais variants. Piesaukto vajadzību paplašināt koalīciju reformu veikšanai, Apvienotais saraksts un nacionāļi līdzīgā veidā sauc par rēķinu, kas “Jaunajai Vienotībai” jāmaksā par saņemtajām balsīm, bet AS un NA to neapmaksāšot.

“Mēs esam vienojušies, ka mums ir šajā Saeimā trīs frakciju koalīcija. Un mēs neizskatām šobrīd citu variantu. Uzklausīsim premjeru, kāpēc tie argumenti pēkšņi atradās Augusta Brigmaņa un Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes vai Aivara Lemberga atrašanās koalīcijā, kā tas veicinās šo mērķu sasniegšanu? Varbūt viņam ir kādas labas idejas, tad ir jādzird,” saka Apvienotā Saraksta Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

“Tā ir absolūti šobrīd Vienotības izšķiršanās vai viņi uzmetīs tos, kuriem ir kaut ko solījuši, vai arī viņi veidos jaunu valdību ar 52 balsīm. Tā kā tās ir Vienotības izvēles,” saka Nacionālās Apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Ja rudenī, kad tika zīmētas esošās valdības aprises, Nacionālā apvienība kategoriski iebilda pret Progresīvo atrašanos valdībā, tad tagad Progresīvie ir tie, kuri norāda, ka visticamāk nespētu strādāt kopā ar Nacionālo apvienību. “Mēs noteikti uz šādām

sarunām nenāktu ar kaut kādiem uzstādījumiem, pretnostatījumu. Mēs nāktu ar savām idejām, nāktu ar savu piedāvājumu, mēs noteikti nāktu ar savām vērtībām. Ja kādam no partneriem šīs vērtības nebūs pieņemamas, tad katram no partneriem ir iespēja no šādām sarunām izstāties, mēs katrā ziņā neizmantosim tādu taktiku, kāda savulaik rudenī tika izmantota pret mums, kad divas partijas faktiski sabloķējās, lai mūs atstātu ārpus koalīcijas,” saka “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

Progresīvie nesaskata problēmu strādāt kopā ar ZZS, un otrādi. “Es domāju, nevienam nav noslēpums, mēs septiņus mēnešus viens otru iepazīstam. Es domāju, ka viņi Saeimā šobrīd ir gana tuvi partneri, ar kuriem mēs opozīcijā esam aizvadījuši ļoti profesionāli augstā līmenī debates budžetā, un arī ikdienas darbā,” saka ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.

Jau īsi pirms prezidenta vēlēšanām politiķu teiktais liecināja, ka potenciāli mainoties koalīcijas aprisēm, Nacionālā apvienība noskaņosies uz darbu opozīcijā. Kur tā nav bijusi jau 12 gadu. “Mēs esam skaidri pateikuši, ka pašreizējo koalīcijas modeli mēs redzam kā labāko un modeli, kurā būtu šis nu bloks ar 52 balsīm, kurā piedalītos Zaļo un Zemnieku savienība un Progresīvie, mēs neredzam kā tādu, kur Nacionālā apvienība varētu iekļauties. Par to Nacionālā apvienība ir lēmusi. Bet mēs neesam analizējuši katru teorētiski iespējamo scenāriju, ar ko mēs šeit varam sastapties,” saka Raivis Dzintars.

Iestrēgušo reformu stāsts ir tas, kuru līdzīgās toņkārtās virpina visas trīs partijas, kuras nobalsoja par Rinkēviču. Taču nepatīkamāks ir jautājums par to, ka sadarbība ar ZZS nozīmētu arī partneri, kuras viens no ietekmīgākajiem biedriem ir ASV sankcijām pakļautais un smagos noziegumos tiesātais Aivars Lembergs. ZZS no viņa nekādi neplāno norobežoties.

“Mēs kā apvienība esam noslēguši jaunu sadarbības līgumu ar Ventspils partiju, Lembergs to ir parakstījis, viņš ir mūsu sadarbības partneris, un nekāds līgums pārtraukts nebūs. To es varu pateikt skaidri visai Latvijas tautai,” saka ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis.

“Mēs neesam gatavi tagad sākt atteikties no kaut kādiem mūsu cilvēkiem. Es vēlreiz uzsveru, ka viņš ir ievēlēts Ventspils domē kā deputāts, kur viņš arī strādā kā deputāts, un politiskajos procesos, tātad šeit, Saeimā, mūsu frakcijas sēdēs un citās mūsu struktūrās piedalās deputāti, kuri šobrīd ir ievēlēti Saeimā,” saka ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Armands Krauze.

Premjers plāno to risināt līdzīgi kā iepriekš, kad neievēlētām un ar procesu tieši nesaistītām personām ieeja koalīcijas sarunās un citos formātos tikusi liegta. “Ja mēs tā skatāmies, kuri stāv un ir saistīti ar dažādiem politiskiem spēkiem, vai nu vienu otru, tiešām varētu šermuļi nodrebēt. Es esmu iedibinājis praksi, kas mums ir pie visiem lēmumiem un diskusijām par lēmumiem, piedalās tikai visi ievēlēti, tikai ievēlēti un atbildīgas amatpersonas, Saeimas deputāti, valdības ministri, parlamentārie sekretāri un tā tālāk. Tur nekas nemainās,” saka Kariņš.

Neatkarīgi no tā, vai koalīcija tiktu paplašināta, vai to pārveidotu pašos pamatos, tas nebūs tik vienkāršs process kā tad, kad no iepriekšējās valdības tika izmesta partija KPV LV. Tas nozīmēs esošās valdības krišanu, jaunu deklarāciju un pārmaiņas ministru posteņos.

Šobrīd gan nav skaidrs, cik ātrs būs šis process. Kariņš vēl piektdien pēc tikšanās ar esošajiem koalīcijas partneriem apgalvoja, ka nav pazīmju, ka esošā valdība būtu nestabila, tomēr piebilda, ka trūkst dinamikas un vienprātības par darāmajiem darbiem.

Domājot par laiku, kad varētu būt lielākas pārmaiņas valdībā, jāņem vērā, ka pēc mēneša gaidāms viens no nozīmīgākajiem ārpolitikas un drošības pasākumiem - NATO samits Viļņā, kur paredzēts pieņemt Baltijas valstu aizsardzībai nozīmīgus lēmumus.

Latvijā

Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta datiem, ik gadu vairāki simti cilvēku aizrijas, radot sev ne tikai veselības, bet pat dzīvības apdraudējumu. Bieži aizrīšanās ir tik nopietna, ka cilvēku nepieciešams atdzīvināt, jo svešķermenis ir iekļuvis dziļi elpceļos un cilvēks sāk smakt.

Svarīgākais