Politiķu ideja par papildu nodokli finanšu sistēmai ir bīstama, pavēstīja investīciju baņķieris, "Prudentia" dibinātājs un padomes loceklis Ģirts Rungainis.
Viņš norāda, ka šī ideja "ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā - bīstama". Rungaiņa ieskatā tā "sit" pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku - jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā "pārdales ekonomika" aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.
Rungainis norāda, ka jauns nodoklis - uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) izskatā vai kā maksājums par virspeļņu - ir saprotama vēlme tikt pie finansējuma caurumu pievēršanai budžetā. Ja bankās "stāv" pārsimts miljonu, kāpēc gan tos nepārdalīt par labu, teiksim, iekšlietu sistēmas darbiniekiem.
"Pārdales kultūra turpinās. Tā vietā, lai panāktu, ka bankas šo naudu neizmaksā dividendēs, bet iegulda Latvijas ekonomikā, valsts izraugās sev ierasto pārdales modeli. Vienkāršāk pašiem, saprotamāk vēlētājiem," uzskata Rungainis.
Ideja par naudas izņemšanu no bankām Rungaiņa ieskatā ir kaitīga - valsts vadības līmenī tas demonstrē, cik vienkārši notiek pārdale, un bankām tiek atņemts kapitāls, kas varētu nonākt biznesa kreditēšanā.
"Te jāpiemin politiķu bieži piesauktais Latvijas banku kreditēšanas "kūtrums". Elementāra loģika saka priekšā, ka, ja, piemēram, Igaunijā un Lietuvā kreditē, bet Latvijā nē, tad problēma nav banku politikā, jo lielie spēlētāji Baltijā ir vieni un tie paši, bet regulējumā un Latvijas uzņēmējdarbības vidē, un uzņēmumu nespējā kvalificēties aizdevuma saņemšanai," skaidro Rungainis.
Viņš norāda, ka tas ir krietni grūtāk risināms vienādojums, nekā jauna nodokļa piemērošana, piesaucot visdažādākos "argumentus" - bankas nekreditē, vāja konkurence, pārāk daudz pelna.
Runājot par Latvijas ekonomikas konkurētspēju un kreditēšanu kā šīs konkurētspējas pamatu, Rungainis iesaka domāt, nevis par jauna veida regulāciju un iejaukšanos finanšu tirgū, bet pievērst uzmanību agrāk noteikto regulu, prasību un ierobežojumu sekām. Tas ir radījis situāciju, kurā par centrālo funkciju bankā kļūst nevis kreditēšana, bet atbilstības vērtēšana.
Baņķiera ieskatā šādas "atbilstības fabrikas" faktiski var pildīt tikai vienu funkciju - formāli vērtēt biznesa projektu iekļaušanos strikti definētā rāmī, nepieļaujot nevienu atkāpi. Rungainis uzsver, ka bankās vairs nav tā uzņēmīguma gara, kas ir vajadzīgs lielu projektu un ideju iedzīvināšanai, un norāda, ka pārregulācijas sekas ir bailes no atbildības - tās ir jūtamas bankās, uzņēmumos un valsts iestādēs, jo normatīvi ir izrādījušies nozīmīgāki par iniciatīvu, idejām, spēju uzņemties atbildību.
"Šobrīd, kad Latvijas - aizvien vēl attīstības valsts stadijā esošajai - ekonomikai atkal ir vajadzīgs stimulators, ir svarīgi gan nepārdozēt no jauna, gan arī nekavēties pārāk ilgi, pildot formulāru, iesniegumu un izziņu blāķus. Šis ir īstais laiks efektīvai ekonomiskajai politikai, kas nedomā par esošo vērtību pārdali, bet par iedrošinošas, veicinošas vides izveidi, kurā gribas radīt un būvēt ko jaunu," pauž Rungainis.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) rekomendēs valdībai atbalstīt obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.
Obligāto UIN maksājumu varētu iestrādāt jau nākamā gada budžeta likumprojektu paketē, un tas papildus paredzētu fiskālo efektu līdz 140 miljoniem eiro.