SM rosinās obligātu ķiveru lietošanu noteikt visiem elektroskrejriteņu un velosipēdu lietotājiem

© Ģirts Ozoliņš/ F64

Satiksmes ministrija (SM) rosinās noteikt obligātu ķiveru lietošanu gan visiem elektroskrejriteņu, gan velosipēda lietotājiem, aģentūrai LETA norādīja ministrijas pārstāve Baiba Gulbe.

SM pozīcija ir, ka visiem, arī pieaugušajiem, braucot ar skrejriteni, ir nepieciešama ķivere. Tāda prasība ir iekļauta Ceļu satiksmes noteikumos, kas tiek virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Ministrijā uzsver, ka galvas traumas, vadot skrejriteni, gūst gan bērni, gan pieaugušie. Šāda prasība ir arī vairākās citās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā.

Lai komersantiem būtu iespēja sagatavot noteikumiem atbilstošu pakalpojumu, ir paredzēts pārejas periods, normai stājoties spēkā no nākamā gada 1.janvāra.

Gulbe norādīja, ka, uzklausot mediķu sniegto informāciju par to, ka galvas traumas gūst arī velosipēdisti, SM virzīs priekšlikumu par obligātām ķiverēm visiem, gan elektroskrejriteņu, gan velosipēdu vadītājiem.

Savukārt Latvijas Mobilitātes asociācijas pārstāvji aģentūrai LETA norāda, ka šonedēļ notika SM rīkotā darba grupas sanāksme par ķiveru lietošanu elektrisko skrejriteņu vadītājiem, un asociācijas ieskatā obligāta ķiveru lietošana skrejriteņiem būtu nepieciešama un ieviešama vien vecuma grupā no 14 līdz 18 gadiem.

Asociācijā skaidro, ka, iztrūkstot datiem par Latviju, tikšanās laikā tika apskatīta ārvalstu, piemēram, Vācijas, Polijas un Norvēģijas velosipēdistu un elektrisko skrejriteņu vadītāju traumatisma statistika, kas parāda, ka skrejriteņu vadītāju vidū traumatisma īpatsvars ir lielāks nekā velosipēdistu vidū.

Asociācijas pārstāvji norāda, ka gandrīz nevienā no statistikā apskatītajām valstīm nav noteikumos ieviesta obligāta ķiveres valkāšana skrejriteņiem visās vecuma grupās. Asociācijā pauž, ka, visticamāk, šādas prasības neesamība apskatītajās valstīs saistīta ar padziļinātu datu analīzi.

Latvijas Mobilitātes asociācijas valdes priekšsēdētājs Raivis Ozoliņš pauž, ka savukārt Latvijā vienīgā oficiāli pieejamā statistika par traumatismu skrejriteņu un velo nozarē par Rīgu liecina, ka smago traumu gadījumu gan skaitliski, gan procentuāli ir mazāk tieši skrejriteņu nozarē.

Kā norāda Ozoliņš, šie dati norāda, ka lielāka riska grupa ir velosipēdu lietotāji, un šī kategorija būtu ietverama ķiveru nepieciešamības izvērtēšanā.

Kas attiecas uz ķiveres obligātu vai rekomendējošu regulējumu lietotājiem vecuma grupā no 18 gadiem, Latvijas Mobilitātes asociācija un mediķi ir vienojušies tikties un kopīgi izvērtēt jau paredzētos regulējumus, kas iestrādāti Ceļu satiksmes likuma grozījumos, skrejriteņu operatoru tehniskās iespējas veicināt drošību uz ceļiem un samērību, kā arī to, kādi papildu regulējumi dotu jūtamus uzlabojumus traumatisma ziņā un kādi būtu daudz lietderīgāki rekomendējošā statusā.

Jau ziņots, ka spēkā esošo tiesību normu pielāgošanai augstākām ceļu satiksmes drošības prasībām, Ceļu satiksmes noteikumos plānots precizēt prasības elektroskrejriteņu lietošanas kārtībai un sabiedriskā transporta joslas izmantošanai, kā arī pārskatīt ceļu satiksmes drošības prasības attiecībā uz velosipēdu, elektroskrejriteņu vadītājiem un gājējiem, paredz saskaņošanai Ministru kabinetā (MK) iesniegtie grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos.

Attiecībā uz elektroskrejriteņiem Ceļu satiksmes noteikumos paredzēts no 2024.gada 1.janvāra noteikt, ka to vadītājam braukšanas laikā ir jābūt galvā uzvilktai aizsprādzētai aizsargķiverei.

Lai sasniegtu ceļu satiksmes drošības mērķus par drošu skrejriteņu dalību ceļu satiksmē, paredzēts noteikt, ka maksimālais ātrums, ar kādu elektroskrejriteņu vadītāji drīkst braukt, nedrīkst pārsniegt 25 kilometrus stundā. Tāpat noteikumu projekts papildināts ar tiesību normām, kas aizliedz elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem braukt pa pretējā virziena brauktuvi.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais