Skolas formas neesamība nedrīkst ierobežot tiesības uz izglītību

© F64

Izglītības iestādei ir tiesības noteikt skolas formas valkāšanu, tomēr tās neesamība nedrīkst ierobežot tiesības uz izglītību, aģentūru LETA norādīja tiesībsargs Juris Jansons.

Pēc viņa teiktā, izglītības iestādes savos iekšējās kārtības noteikumos var noteikt, kādā apģērbā skolēni var atrasties skolā, vienlaikus saskaņā ar labas pārvaldības principu skolai šo noteikumu izstrādē būtu jāiesaista skolēni, kā arī viņu vecāki vai aizbildņi. Liela nozīme ir arī vecāku padomēm, atzīmēja Jansons.

Tiesībsargs ir pārliecināts, ka nosakot to, ka skolā valkājamajam apģērbam jābūt lietišķa stila un ar skolas logotipu, tiek veicināta skolēnu apģērba kultūru un piederību savai skolai. Tomēr, ja vecāki finansiālu iemeslu dēļ formas nevar atļauties iegādāties vai, piemēram, reliģiskās un citas pārliecības dēļ ir pret to valkāšanu, skolai būtu jāparedz izņēmuma gadījumi.

Arī tad, ja bērnam nav skolas forma, viņam ir tiesības vienlīdzīgi ar citiem piedalīties mācību stundās un skolas rīkotajos dažāda veida pasākumos, uzsvēra tiesībsargs.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais