Skolas formas ilgu laiku bija tabu Latvijā, bet pēdējā gadu desmitā arvien vairāk izglītības iestāžu izvēlas tās ieviest – ja ne pilnībā, tad atsevišķas detaļas, piemēram, vestes.
Katra skola veido tēlu, izmantojot savas krāsas un emblēmas, arī prasības, kad un kur jānēsā tērps, atšķiras. Vecāki atzīst, ka lielākais šķērslis formas tērpu iegādei ir augstās cenas, kas ne katram ir pa kabatai.
Šobrīd formas tērpus ieviesušas apmēram 60 skolu gan pilsētās, gan laukos, lielākoties – sākumskolas, taču ir arī vidusskolas un ģimnāzijas. Ierosme lielākoties nāk no vecākiem, taču nereti tā arī netiek realizēta, jo negūst vairākuma atbalstu. Ja šis atbalsts ir, tad jau tālāk risina jautājumu par krāsām, emblēmām un citām detaļām. Ir vairāki uzņēmumi, kas piedāvā jau gatavus modeļus un visdažādākos apģērba gabalus un var palīdzēt ar padomu, kā un ko darīt.
Šajā nozarē jau piecus gadus darbojas arī Gunda Benefelde. Viņa novērojusi, ka liela loma ir ne tikai vecāku, bet arī skolas vadības nostājai: cik stingri tā prasa ievērot dreskodu. Daudzviet sākumskolas klasēs to arī izdodas gandrīz pilnībā ieviest, taču ap 7. klasi to noturēt kļūst aizvien grūtāk. Tas attiecas arī uz viņas bērniem – trešklasnieks formu nēsā bez iebildumiem, bet 7. klasē to aizvien biežāk izvairās darīt, jo arī pārējie klasesbiedri vairs nevēlas neko standartizētu. Taču viņai kā mammai jāsaka – tas ir ļoti praktisks solis, jo atkrīt garā domāšana no rīta pie skapja, ko tad nu vilkt mugurā. Tērps, kas gatavots no kvalitatīva auduma, labi izskatās un arī labi nēsājas (ja vēl to pareizi kopj, tad ilgi kalpo), bet vestes derot pat divus gadus. G. Benefelde uzskata, kas skolas forma palīdz disciplinēt un koncentrēties mācībām. Tas arī ir kā skolas piederības apliecinājums – uzreiz ir skaidrs, ka šis ir konkrētās mācību iestādes audzēknis. Jā, cenas neesot mazas, taču individuāli pasūtījumi nekad nebūs tik lēti kā masu produkcija. Pat tad, ja skola pasūta vairākus simtus apģērba gabalu, tie ir dažādu izmēru un arī modeļu, skaidro uzņēmēja, piebilstot, ka ražotāja uzcenojums tiešām esot neliels.
Carnikavas pamatskolā jau četrus gadus pašvaldība visiem 1. klases skolēniem dāvina vestes. Izmērus jau laikus nosūta izgatavotājam, un pirms 1. septembra vecākiem tikai jāatnāk pēc apģērba, lai Zinību dienā visi būtu vestēs ar skolas emblēmu, skaidro Carnikavas pamatskolas direktors Sergejs Čevers. Tomēr skolā neprasa, lai tās tiktu nēsātas katru dienu, bet gan svētkos. Patlaban nav domāts paplašināt skolas formu ar citiem apģērba gabaliem, arī vecāki nav izteikuši šādu ierosinājumu.
Arī Talsu sākumskolā jau vairākus gadus ir formas tērpi, un šobrīd tie ir ieguvuši jaunu veidolu. «Patiešām lepojamies, ka Talsu svītrkods jeb Talsu brunču motīvi ienākuši mūsu tērpos,» teic Talsu sākumskolas direktore Raimonda Belicka. Sākotnēji galvenais akcents bijis zaļās vestes, bet nu jau palēnām skolā arvien vairāk redzami citi apģērba gabali Talsu krāsās, un jo īpaši tas priecējot svētku reizēs – kopā ar baltajām blūzēm.
Pierādījums, ka ne tikai «mazajā galā» var nēsāt formas tērpus, ir Dobeles Valsts ģimnāzija. Tur zaļā veste vai džemperis ir neatņemama skolas sastāvdaļa. «Diezgan stingri pastāvam uz to, lai tie būtu. Neviens, protams, mājās nesūta, ja nav uzvilkts... Esam tomēr valsts ģimnāzija, un saviem noteikumiem jābūt. Arī it kā sīkumi audzina atbildību, precizitāti un arī stilu. Skat, pat lielveikalos ir kopīgas prasības, kā jāizskatās pārdevējiem, nemaz nerunājot par bankām. Kāpēc lai skolā tādu nebūtu?» norāda Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže. Viņa atzīst, ka vestes nav lētas, taču daudzi absolventi nereti pārdodot tās jaunajiem ģimnāzistiem par mazākām summām vai pat vispār atdodot par velti.