Svētdiena, 21.aprīlis

redeem Anastasija, Marģers

arrow_right_alt Latvijā

Valsts atbalsts energoresursu sadārdzinājumu segšanai turpmāk pienāksies vien atsevišķām mājsaimniecībām

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Vienota un mērķēta atbalsta ieviešanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā (MK) saskaņošanai Energoresursu izmaksu atbalsta likumprojektu.

Valdība šogad 6.jūnijā uzdeva KEM izstrādāt un līdz 31.jūlijam iesniegt izskatīšanai MK grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, ietverot regulējumu par atbalsta regulējuma ieviešanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.

Gadījumos, ja plānotie likuma grozījumi pārsniegtu pusi no spēkā esošā likuma normu apjoma, gatavo jaunu likumprojektu, tāpēc KEM sagatavojusi likumprojektu "Energoresursu izmaksu atbalsta likums".

Likumprojekts paredz noteikt kārtību atbalsta pasākumiem mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni par periodā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim patērēto dabasgāzi un siltumenerģiju, elektroenerģiju, ja patērētās elektroenerģijas apjoms ir virs 500 kilovatstundām (kWh) mēnesī, bet nepārsniedzot 2000 kWh, un decentralizētiem apkures risinājumiem. Tāpat paredzēti atbalsta pasākumi arī par patērēto elektroenerģiju pirmajām patērētajām 200 kWh visa kalendāra gada ietvaros.

Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, un attiecīgi noteiktu laikā terminētus valsts atbalsta pasākumus, kas mazinās strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecību kopumā.

KEM skaidro, ka 2022./2023.gada apkures sezonā atbalsts tika sniegts visām mājsaimniecībām neatkarīgi no to ienākumu līmeņa, kā arī atbalsts tika sniegts, neņemot vērā energoresursu biržās noteiktās energoresursu cenas, bet tikai lietotāju rēķinos ietverto informāciju.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, izdevumi mājokļa uzturēšanai kopš 2010.gada stabili veido vidēji 15% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem. 2020.gadā mājsaimniecības patērēja enerģiju 577,6 miljons eiro vērtībā (no kā rēķini par elektrību veidoja 266,6 miljons eiro un dabasgāzi - 311,1 miljons euro vērtībā), taču energoresursu cenu pieauguma dēļ izmaksas palielinājās vidēji par 81,1% jeb 468,8 miljoniem eiro par gadu, samazinot citām izmaksu pozīcijām pieejamos līdzekļus.

KEM skaidro, ka tik ievērojams cenu pieaugums, kāds noticis 2021.-2022.gadā, radīja sarežģījumus mājsaimniecībām savlaicīgi un pilnā apmērā norēķināties par patērēto enerģiju. Šī gada pavasarī energoresursu cenas ir stabilizējušās, taču KEM mērķis ir savlaicīgi izstrādāt atbalsta pasākumus un iespējami automatizētu atbalsta sniegšanas risinājumu, kas ilgtermiņā būtu izmantojams periodos, kad vērojamas ārkārtējas energoresursu cenu svārstības.

Likumprojekts paredz noteikt atbalsta pasākumus energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Attiecīgā atbalsta automatizētai sniegšanai ir plānots paplašināt Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmu (ALDIS).

KEM norāda, ka efektīvākais veids, kādā sniegt atbalstu, samērojot sociālās vajadzības ar valsts budžeta iespējām, ir mērķēts atbalsts, kas tiek noteikts, vadoties pēc mājsaimniecību ienākumu līmeņa. Proti, 2023./2024.gada apkures sezonā atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai varētu sniegt mājsaimniecībām, kuru kopējie izdevumi par mājokli pārsniedz 30% no mājsaimniecības ienākumiem uz vienu mājsaimniecībā deklarēto, reģistrēto vai norādīto personu. Tādējādi atbalstu būs iespējams novirzīt tiem, kuriem tas ir visnepieciešamākais. CSP rīcībā esošā informācija par mājsaimniecību ienākumiem un izdevumiem liecina, ka aptuvenais mājsaimniecību, īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, varētu būt 40-50% Latvijas mājsaimniecību.

Paredzēts, ka atbalsts tiks sniegts tikai tad, ja energoresursu cena biržā pārsniegs noteiktu slieksni, ko apstiprinās MK. KEM norāda, ka detalizētu informāciju par energoresursu cenu pieauguma daļējai kompensēšanai nepieciešamo atbalsta apjomu būs iespējams sniegt brīdī, kad būs izveidota vienotajam risinājumam paredzētā informācijas tehnoloģiju sistēma, kas spēs analizēt mājsaimniecību ienākumus uz vienu mājsaimniecības locekli. Attiecīgā informācija tiks ietverta tiesību aktā, kas noteiks kārtību, kādā sniedzams atbalsts.

Finansējums mērķētajam atbalstam 2023.gada ietvaros tiks nodrošināts no valsts budžeta programmas "Finansējums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai". Savukārt finansējums atbalsta nodrošināšanai 2024.gadā tiks skatīts sagatavojot grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazināšanas pasākumu likumā, kā arī likumprojektā "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Atbalsta sniegšanai plānots pilnveidot pašreizējo ALDIS, kas spēs nodrošināt nepieciešamo datu apmaiņu un atbalsta administrēšanu.

KEM norāda, ka elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma maksas samazinājums varētu tikt attiecināms uz aptuveni 390 000 mājsaimniecībām (no 860 000 mājsaimniecībām, kam ir elektroenerģijas pieslēgums), dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas samazinājums - uz aptuveni 25 000 mājsaimniecībām (no 56 000), centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums - uz aptuveni 35 000 mājsaimniecībām (no 78 500), bet decentralizēto apkures risinājumu (koksnes granulas, koksnes briketes, malka, naftas gāze, dīzeļdegviela) izmaksu daļēja kompensēšana - uz aptuveni 80 000 mājsaimniecībām (no aptuveni 200 000, kas atbalstu saņēma iepriekš).

Elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojums aizsargātajiem lietotājiem varētu būt attiecināms uz vairāk nekā 90 000 lietotāju.

Jau ziņots, ka MK 6.jūnijā atbalstīja KEM sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz ieviest mērķētu un automatizētu valsts atbalsta sistēmu energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni.

Atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensācijai plānots sniegt, vadoties pēc mājsaimniecību ienākumu līmeņa. Atbalstu paredzēts sniegt mājsaimniecībām, kuru kopējie izdevumi par mājokli (elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju, ūdeni atkritumu izvešanu un tamlīdzīgi) pārsniedz 30% no ienākumiem uz vienu mājsaimniecībā deklarēto personu. Izmaksās netiks ņemta vērā īres maksa.