Koalīcijas Nodokļu politikas darba grupā turpināsies diskusijas par banku un energouzņēmumu virspeļņas nodokļa ideju, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes norādīja politiķi.
Lielāku vienprātību varētu panākt kādiem risinājumiem energouzņēmumu virspeļņai, savukārt banku jautājumā drīzāk akcents varētu būt, lai bankas palielina kreditēšanas apjomus un aizdevumus izsniedz uz izdevīgākiem nosacījumiem klientiem.
Politiķi uzsvēra, ka pašlaik vēl nekādi lēmumi nav pieņemti un diskusijas turpināsies gan par banku, gan par energouzņēmumu virspeļņas nodokļa ideju. Līdz tam Saeimai jau šonedēļ būs jāvērtē opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības piedāvājums ieviest šīm nozarēm virspeļņas maksājumu.
"Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka koalīcijas Nodokļu politikas darba grupā varētu apspriest gan izskanējušo ideju par banku, gan arī energouzņēmumu iespējamu aplikšanu ar virspeļņas nodokli.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja - ja Eiropā nav izplatīta prakse noteikt virspeļņas nodokli bankām, tad savukārt attiecībā uz energouzņēmumiem gan ir piemēri, kad tiek piemērots virspeļņas nodoklim līdzīgs risinājums. Premjers norādīja, ka laika grafiks šo jautājumu izlemšanai nav noteikts, reizē atzīmējot, ka tam būtu jānotiek pēc iespējas agrāk.
Tavars no savas puses pauda, ka skaidrība šajās lietās būtu jāpanāk tuvāko nedēļu laikā.
Kariņš atzīmēja, ka Latvijai ir svarīgi, lai bankas pildītu savus pamatuzdevumus - nodrošinātu kredītu lielāku pieejamību ar zemākām, nevis Eiropas Savienībā dārgākajām procentu likmēm, kā arī piedāvātu lielākas likmes depozītiem jeb noguldījumiem.
AS frakcijas vadītājs norādīja, ka svarīga ir arī konkurences palielināšana banku sektorā, tāpat arī kreditēšanas pieejamības paaugstināšana - īpaši reģionos un pierobežā.
Pēc koalīcijas sanāksmes Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) akcentēja, ka kreditēšanas politika reģionos, ārpus valsts pilsētām, būtu jāpārskata. Patlaban bankas strādā ar garantētu peļņu un izvēlas neiet riskantākos tirgos, piemēram, mazāk apdzīvotās vietās. Līdz ar to iedzīvotājiem ir grūti saņemt adekvātus kredītus, tāpēc sabiedrība ir spiesta izmantot ne banku kreditēšanu jeb ātros kredītus, kas nav pareizākais virziens, sacīja politiķis.
Tāpat Butāns uzsvēra, ka jau citās ES valstīs pastāv līdzīgi instrumenti, tāpēc nav jāizdomā nekas jauns. Uzdevums ir tos izvērtēt, lai nekavētu uzņēmumu konkurētspēju, un nodrošinātu ikvienam cilvēkam cieņpilnas kreditēšanas iespējas, atzīmēja Nacionālās apliecības politiķis.
Kā ziņots, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības partneru vidū rosinājis politisko diskusiju par banku pagaidu solidaritātes maksu.
Jau ziņots, ka Lietuvas Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā ierosināja ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas tiktu izmantota valsts militārās mobilitātes uzlabošanai.
