Aptuveni miljons mēnesī - tāda ir summa, ko Latvijas iedzīvotāji, pašrocīgi apstiprinot maksājumus, aizvadītajā gadā un arī 2023.gada sākumā atdevuši finanšu krāpniekiem. Ņemot vērā, ka tehnoloģiju nozīme mūsu dzīvē ieņem arvien svarīgāku lomu un interneta pakalpojumu klāsts tikai pieaug, skaidrs, ka arī pārskatāmā nākotnē krāpnieku klātbūtne nemazināsies. Kas jādara iedzīvotājiem, lai 2023.gadā nekļūtu par kārtējo krāpnieku upuri?
2022.gadā četru lielāko banku klientiem Latvijā izkrāpa 12,037 miljonus eiro - tas ir par nepilniem 9% vairāk nekā gadu iepriekš. Iemesls pieaugumam jāvērtē kompleksi - krāpnieku intensitāte ir palielinājusies, taču arī mēs paši arvien vairāk laika pavadām viedajās ierīcēs un lietojam attālinātos pakalpojumus ar ātrām apmaksas iespējām un bankas kartes vai internetbankas savienojumu. Tāpat vēlme papildus nopelnīt īpaši pieaug finansiāli sarežģītākos laikos, kas savukārt veicina investīciju krāpšanas gadījumus. Tā rezultātā finanšu krāpnieku darba lauks ir tik plašs kā vēl nekad.
Bailes. Krāpnieki ļoti sekmīgi prot spēlēt uz emocijām - visbiežāk telefonsarunas pašā sākumā viņi centīsies iesēt nedrošību un baiļu sajūtu, piemēram, stāstot, ka ar jūsu kontu tieši šobrīd notiek nesaskaņotas darbības - noris aktīvi centieni tā uzlaušanā, tiek ņemts kāds kredīts vai izveidots kriptovalūtu maciņš, kam nepieciešams apstiprinājums u.tml. Ja iedzīvotāju izdodas apmānīt un pārliecināt par situācijas nopietnību, tad nākamais solis un galvenais mērķis krāpniekiem ir izvilināt internetbankas piekļuves datus, kurus pēc tam izmantot, lai iztukšotu apkrāptā iedzīvotāja kontu.
Steidzamība. Ārkārtas situācijas iespaida radīšana tiek darīta ar nodomu, lai stimulētu potenciālo upuri pieņemt lēmumu tūlīt un tagad. Bailes un nepieciešamība pēc ātras rīcības ir sajūtu kombinācija, kas daudziem atslēdz kritisko domāšanu un mudina darīt visu iespējamo (tostarp paļauties uz krāpnieku norādēm), lai šķietami ātrāk radušos situāciju vērstu par labu. Spēlējot ar šīm emociju kārtīm, krāpnieki sagatavo augsni upuru savervēšanai, un diemžēl pieredze rāda, ka lielākajā riska grupā uz veiklu apvārdošanu ir gados vecāki cilvēki un pensionāri.
Lētticība. Izmantojot iedzīvotāju zināšanu trūkumu, vieglas peļņas solījumi jeb investīciju krāpšana joprojām ir starp populārākajām shēmām, ko krāpnieki izmanto arī 2023.gadā, pārliecinot upurus šķirties no sava kapitāla labprātīgi. Mediju un sociālo tīklu vidē, visticamāk, esam pamanījuši stāstus par iespaidīgiem veiksmes brīžiem akciju vai kriptovalūtu biržā - šādi gadījumi mūsu atmiņās it kā stiprina šo veiksmes stāstu leģitimitāti, un krāpnieki to izmanto, piedāvājot ātras peļņas iespējas. Lai pārliecinātu iedzīvotājus par savu nodomu patiesumu, tiek izveidotas viltus ieguldījumu platformu mājaslapas, kurās iespējams izveidot profilu un pārliecināties par it kā augošām ieguldījumu summām. Lieki teikt, ka tas viss ir kvalitatīvi nomaskēts triks iedzīvotāju lētticības izmantošanai. Pazaudēto naudu atgūt nav iespējams, turklāt krāpnieki iegūtos personas datus var izmantot, lai zvanītu un stādītos priekšā kā investīciju atgūšanas "speciālisti", un tā vienu upuri apkrāpt vairākas reizes.
Latvijas finanšu krāpniecības stāstā ir arī pozitīvās tendences - iedzīvotāji arvien biežāk zvana uz banku un informē par krāpšanas mēģinājumiem no novērotāja, nevis upura perspektīvas. Taču skaidrs ir tas, ka krāpnieki ir šeit uz palikšanu. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jābūt sevišķi kritiskiem par jebkuru situāciju, kad kāds telefoniski vai rakstiski lūdz dalīties ar personīgajiem finanšu datiem vai piedāvā netipiski labus ātras peļņas piedāvājumus. Tieši kritiska pieeja - vairākkārtīga situācijas apšaubīšana, jautājumu uzdošana un nepaļaušanās uz ātru rīcību - ir galvenais priekšnosacījums, lai neiekristu slazdos, taču ir arī tehniska rakstura lietas, kas jāņem vērā.
Piezvani bankai. Mudināšana uz ātru rīcību un aicinājums dalīties ar internetbankas pieejas datiem, lai it kā novērstu tūlītēju konta bloķēšanu vai citu problēmsituāciju ir milzīgs sarkanais karogs. Vienmēr izmanto iespēju pārliecināties par reālo situāciju un piezvani uz bankas informatīvo tālruni - pāris minūšu laikā gūsi apstiprinājumu kādai problēmai vai faktam, ka tevi tikko centās apkrāpt.
Izmanto grāmatzīmes, neizmanto saites. Ja komunikācija ar krāpnieku tiek izvērsta rakstiski - nekad nespied uz saites, ko atsūtījusi otra puse. Apmeklē savas bankas oficiālo mājaslapu, lai uzzinātu par potenciālo situāciju no patiesa informācijas avota. Būtu vēlams bankas mājaslapas adresi ievietot grāmatzīmēs vai izmantot kā spraudni, jo krāpnieku pikšķerēšanas metodes Google meklētājā kalpo kā lamatas, kurās iekrist var teju ikviens. Krāpnieki izvieto viltotu bankas mājas lapu kā Google reklāmu, lai tā parādītos kā pirmais rezultāts.
Iespējo notifikācijas. Lietotnes paziņojumu saņemšana ir ātrākais iespējamais veids, kā uzzināt, kas notiek tavā bankas kontā. Situācijā, ja krāpniekiem izdevies no tava konta izskaitīt naudu, svarīgi reaģēt iespējami ātrāk - notifikācijas šo iespēju nodrošina.
Nevēlas runāt latviski. Krāpnieku izspēlētās situācijas ir dažādas - dzirdēts, ka telefonsarunās tie mēdz uzdoties par policistiem, potenciālajiem darba devējiem, investīciju ekspertiem un, protams, banku darbiniekiem. Vairāk nekā 90% gadījumu vienojošais elements viņu runasveidā ir krievu valoda - atceries, ka, dzīvojot Latvijā, jebkurš leģitīms valsts iestādes vai pakalpojuma nodrošinātājs ar telefoniski ar tevi sarunāsies valsts valodā. Ja saruna notiek krieviski un runātājs nevēlas / nespēj mainīt sarunas valodu, tas ir pamats aizdomām.
Krāpnieku klātbūtne aktuāla ir ne tikai Latvijā, bet arī citviet, un mums kā sabiedrībai jāiemācās no tiem sevi pasargāt. Diemžēl nepastāv centralizēts risinājums, kā ar tiem tikt galā, tāpēc vispirms katram pašam jākļūst par savas finanšu telpas un kiberdrošības sargu - kritiska pieeja un aktualitāšu pārzināšana ir veids, kā pasargāt sevi. Lai nebūtu jāmācās no paša rūgtās pieredzes!