Rēzeknē un vēl vairākos kultūras namos valsts iepirktie 50 tūkstoš vērtie kino projektori ne reizi nav ieslēgti, stāsta TV3 raidījumā "Nekā personīga".
Lai ārpus Rīgas popularizētu Latvijas kino, reģionu kultūras namiem no Eiropas un valsts budžeta naudas 2018.gadā nopirka dārgus, profesionālus kino projektorus. Kopš iepirkuma pagājuši 5 gadi. Gandrīz pusē no kultūras namiem modernās iekārtas stāv neizmantotas. Vai nu ar tām nemāk apieties, vai nav vēlmes, vai arī iespējas lietot.
Lielā daļā gadījumu pašvaldības nav spējušas nopirkt dārgu papildaprīkojumu, tajā skaitā ekrānus, jo iepirkumā no valsts tie netika sagādāti.
Māra Kučinska valdība 2016.gadā atbalstīja lielu Daces Melbārdes vadītās Kultūras ministrijas projektu, kas ļautu atjaunot dažāda veida kultūras mantojumu - restaurēt filmas, digitalizēt muzeju krājumus. Un arī iepirkt videoaparatūru, ko nodot Kultūras namiem reģionos. Tas ļautu iedzīvotājiem redzēt jaunākās latviešu filmas. Un pats būtiskākais - tiešraidē uz lielajiem kino ekrāniem Alūksnē, Valkā, Daugavpilī vai Liepājā sekot līdzi 2018.gada simtgades Dziesmu un deju svētkiem.
Pilsētas, kas tika izvēlētas: Aizkraukle, Alūksne, Balvi, Bauska, Cēsis, Dobele, Gulbene, Krāslava, Kuldīga, Limbaži, Līvāni, Ludza, Madona, Ogre, Preiļi, Saldus, Sigulda, Smiltene, Talsi, Tukums un Valka, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils.
Projektoru iepirkums notiek milzu steigā, jo līdz dziesmu svētkiem palikuši daži mēneši. Par to atbild Kultūras informācijas sistēmu centrs.
2018.gada februārī konkurss sludināts pirmo reizi, bet apstrīdēts. Tad rīkota sarunu procedūra. No tikai 2 pretendentiem izvēlēts uzņēmums "Hannu Pro". Par gandrīz 1 miljonu eiro (919 405,88 EUR) iepērk nevis 29, bet 24 projektorus, jo dažas pašvaldības no šāda piedāvājuma atsakās. Iekārtas aizved uz kultūras centriem un nodot to lietošanā.
Daugavpils Latviešu kultūras centrs ir nosacīti labais piemērs. 2018.gadā te rādīja dziesmu svētkus. Vēlāk filmas, operas. Lai moderno tehniku varētu pareizi uzstādīt, attēlu uz ekrāna projecējot no aizmugures, kultūras nams izgāzis caurumu skatuves palīgtelpā. Par 10 tūkstoš eiro paši nopirkuši nelielu ekrānu. Tas gan katru reizi pirms kino rādīšanas jāsaliek. Pēc tam jāizjauc un jānoliek atpakaļ glabātavā zem skatuves.
"Centra cilvēki rudenī sarīkotajā telefonaptaujā esot noskaidrojuši, ka visiem projektoriem nepieciešama apkope un sistēmas programmaturas atjaunināšana. Par 9 pilsētām joprojām tiek gaidīta precizējoša informācija, vai projektors tiešām tiek lietots. 8 pilsētās tas tiekot lietots regulāri. Un starp četrām pilsētām sadaļā, kur projektors "tiek lietots" iekļauti arī Līvāni, " skaidro Ilma Elsberga, Kultūras informācijas sistēmu centra projekta vadītāja asistente.
"Kinooperators un režisors Ivars Zviedris kopā ar kino industrijas kolēģiem apbraukājuši visus kultūras centrus, kas saņēmuši dārgās iekārtas filmu rādīšanai. Secināts, ka vēl daudzviet līdzīgi kā Līvānos un Rēzeknē projektori ir, bet piemērotu ekrānu neviens nav sagādājis. Turklāt reģionos pietrūkst tehiski izglītotu cilvēku, kuri varētu kino rādīt. Bet ir arī labie piemēri - Talsi, Jelgava, Kuldīga, kur ir gan speciālistu, gan pietiekami aprīkotas telpas, " saka Aldis Liepa, Kultūras informācijas sistēmu centra projekta vadītājs.
"Citviet, piemēram, Valmierā un Liepājā saņemto projektoru izmanto ļoti reti un nelabprāt, jo nevēlas konkurēt ar vietējo kinoteātri," uzskata kinorežisors Ivars Zviedris.