Kultūras ministrija (KM) beigusi darbu pie Cēsu, Rēzeknes un Liepājas reģionālo koncertzāļu konkursa pieteikumu izvērtēšanas un – bez īpašiem pārsteigumiem – apstiprinājusi visus trīs iesniegtos projektus.
No Eiropas fondu līdzekļiem piešķirti teju 14,9 miljoni latu, savukārt no valsts budžeta – 1,65 miljoni, kopumā 16,55 miljoni latu. Pašvaldībām būs jāatrod vismaz 18 miljoni latu, lai Latvijas kultūrkarti papildinātu ar daudzfunkcionālajiem centriem.
Sākums pirms gada
Pērn 2. septembrī tā laika valdība uzklausīja kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) ieceri, ka par Eiropas un, protams, arī valsts naudu reģionos varētu būvēt koncertzāles, kas kalpotu dažādiem mērķiem. Visos oficiālajos dokumentos figurē cits vārdu savienojums – reģionālie daudzfunkcionālie centri.
Ņemot vērā nosacījumu, ka šajos centros jābūt objektam ar zāli, kurā ir vismaz 800 sēdvietu, skatuve dažādu profesionālo skatuves mākslu izpildītāju uzstāšanās nodrošināšanai (orķestriem, baleta un teātra trupām, deju kopām, koriem) un kas ir piemērota plaša mēroga konferenču un sabiedrisku pasākumu norisei, to var dēvēt par koncertzāli.
Kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atvēlētais līdzekļu daudzums šai iecerei bija 17,5 miljoni latu, no kuriem ERAF finansējums ir 14 890 142 lati, nacionālais publiskais finansējums – ne mazāks kā 2 627 672 lati. Šonedēļ publiskotā informācija liecina, ka ERAF nauda ir iztērēta pilnībā, savukārt valsts savas saistības ir pamatīgi apcirpusi, atvēlot trim koncertzālēm 1,65 miljonus latu.
Ierobežota projektu iesniegumu atlase šai aktivitātei tika sākta pērn 29. decembrī, nosūtot uzaicinājuma vēstules šauram projektu iesniedzēju lokam, kas kvalificējās valdības noteikumiem. Pieteikumus bez iepriekšminētajām pašvaldībām saņēma arī Ventspils dome, taču tā no šīs iespējas atteicās, motivējot, ka valstij ir citas daudz svarīgākas prioritātes, kur investēt līdzekļus.
Vērtēšanas komisija, izvērtējot saņemtos projektu iesniegumus atbilstoši valdības noteikumos paredzētajiem to vērtēšanas kritērijiem, nolēma visus iesniegumus apstiprināt – ar nosacījumu, kas paredzēja pašvaldībām tos precizēt.
Cēsīm paveicies
Tā nosacīti var teikt par šo Vidzemes pilsētas ieceri, jo Cēsīs nav plānots būvēt jaunu ēku, bet atjaunot uz sabrukšanas robežas esošo Kultūras centru. Kopš 11. oktobra tas ir slēgts kultūras pasākumu norisei. Līdz 2012. gada septembra beigām iecerēts izveidot daudzfunkcionālu Vidzemes mūzikas un kultūras centru. Kopējās šā centra izmaksas lēstas 4 116 210 latu apmērā, no kuriem lielāko nastu jeb 3 489 568 latus uz saviem pleciem paņem ERAF, savukārt no valsts līdzekļiem tiek izsniegta 184 741 lata liela dotācija.
"Projekta priekšfinansējuma un līdzfinansējuma daļa tiks nodrošināta ar Cēsu novada pašvaldības ilgtermiņa aizņēmuma līdzekļiem," Neatkarīgajai skaidro Cēsu Kultūras centra direktores vietniece Ilona Asare. Cēsu domes iesniegtā projekta ietvaros tiks rekonstruēta un paplašināta ēka 3173 kvadrātmetru platībā, izbūvētas zāles un telpas dažādu pašvaldības funkciju nodrošināšanai.
Rēzeknē uzcels divos gados
Salīdzinoši ātri – līdz 2011. gada beigām – Rēzeknes centrā, kur pagaidām nekas neliecina, ka varētu atrasties jauna kultūras iestāde, iecerēts uzbūvēt Austrumlatvijas reģionālo daudzfunkcionālo centru. Tā kopējais finansējums ir 10 910 670 latu, no kuriem ERAF atvēlējis 5 400 355 latus, savukārt valsts – 580 858 latus.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs stāsta, ka Rēzeknes pašvaldība patlaban apzina veidus, kā samazināt projekta īstenošanai nepieciešamo līdzekļu apjomu no pašvaldības budžeta. Runa ir par nepilniem pieciem miljoniem latu. Viena no iespējām, kā to paveikt, ir Eiropas Savienības pilsētvides projektu īstenošanas rezultātā ieekonomēto līdzekļu novirzīšana daudzfunkcionālā centra būvniecībai. Atlikusī summa varētu būt Valsts kases kredīts, ko pieļauj pašvaldības kredītportfelis.
Lielais dzintars kļuvis mazs
Lai arī Liepājas dome iepriekš nepubliskoja to, cik varētu izmaksāt tās ideja pilsētas centrā būvēt jaunu koncertzāli, neformāli nosauktās summas bija no 30 līdz 40 miljoniem latu.
Salīdzinājumā ar iepriekšējām izmaksu prognozēm Liepājas Lielā dzintara koncertzāles kopējās izmaksas tagad sarukušas un tiek lēstas 20 miljonu apmērā. Tas ir aptuveni tik daudz, cik nākamajā gadā no budžeta paredzēts atvēlēt Gaismas pils celšanai. ERAF piešķirtais finansējums šim projektam ir maksimālā summa – seši miljoni latu, valsts dotācija – 991 735 lati.
"Līgums ar KM par šā Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu jāparaksta 30 dienu laikā. Par to, kādā veidā tiks nodrošināts pašvaldības līdzfinansējums 13 miljonu latu apmērā, vispirms diskutēs un lems deputāti domes sēdē novembrī. Pastāv iespēja nepieciešamo finansējumu piesaistīt arī no citiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem vai nodrošināt ar kredītresursiem. Šobrīd nepieciešamā summa gan ir 7,6 miljoni, jo pašvaldības šā gada budžetā koncertzāles projektēšanai uzkrājumā jau ir 5,4 miljoni latu. Turklāt kopējās projekta izmaksās ir arī pievienotās vērtības nodoklis 3,4 miljonu latu apmērā, ko plānojam atgūt," Neatkarīgajai skaidro Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.
Liepājas koncertzāli paredzēts uzbūvēt līdz 2014. gada vidum.
Kas apmeklēs?
Jebkurā gadījumā jautājums par reģionālo koncertzāļu būvēšanu ir diskutabls. No vienas puses, tā dod iespēju sildīt ekonomiku un nākotnē garantēt kultūras darbiniekiem iespējas uzstāties lieliskās koncertzālēs, no otras, raisa diskusijas, vai pēc gadiem jaunajās celtnēs būs, kas uzstājas; ja būs, tad – vai atradīsies apmeklētāji, kas varēs atļauties dārgo prieku.