Valsts budžeta līdzekļi primāri ir jāiegulda iniciatīvās, kas dos ilgtermiņa efektu ekonomiskās drošības stiprināšanai, aģentūrai LETA pavēstīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
Ministre norāda, ka turpmāko septiņu gadu laikā ar Atveseļošanas fonda un Eiropas Savienības (ES) Struktūrfondu daudzgadu budžeta investīcijām tiks sniegts būtisks atbalsts Latvijas uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai.
"Taču vienlaikus vēl mēģinām atgūties no straujā energoresursu cenu lēciena šoka un sāpīgi izjūtam Krievijas nežēlīgā kara Ukrainā ekonomiskās sekas. Tādēļ ir nepieciešams papildu valsts finansējums tām ekonomiskās drošības stiprināšanas aktivitātēm, kas netiks finansētas no ES līdzekļiem," uzsver ekonomikas ministre.
Ministru kabinets, apstiprinot ministriju iesniegtos priekšlikumus valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023.gadam un budžeta ietvaram 2023.-2025.gadam, kā Latvijas tautsaimniecībai būtiskus pasākumus, apstiprinājis arī vairākus EM iesniegtos priekšlikumus.
Indriksone informē, ka EM prioritāte būs valsts ekonomiskā drošība. Spēcīgas valsts ekonomikas veidošanā nepieciešams ne tikai risināt aktuālos izaicinājumus, bet arī rūpēties par nākotnes iespējām, tāpēc valsts budžeta līdzekļi primāri jāiegulda iniciatīvās, kas dos ilgtermiņa efektu ekonomiskās drošības stiprināšanai - pasākumos, kas ļaus uzņēmumiem kļūt spēcīgākiem, straujāk attīstīties un veidot labi apmaksātas darba vietas.
Inovācijas, zinātnes ieguldījumam ekonomikā un cilvēkkapitāla attīstībai 2023.gadā valdība atbalstījusi papildu finansējumu 2,87 miljonu eiro apmērā.
Inovāciju fonda iniciatīvas tālākai attīstīšanai jeb agrīnas stadijas pētniecības projektiem ar komercializācijas potenciālu paredzēti divi miljoni eiro, vienlaikus paredzot, ka arī 2024.gadā un 2025.gadā šim mērķim no valsts budžeta tiks atvēlēti četri miljoni eiro gadā. Inovāciju fonda iniciatīvas sāktas 2022.gada nogalē un šobrīd ir atbalstīti divi projekti, katrs 5,7 miljonu eiro apmērā ar īstenošanas periodu līdz 2024.gadam.
Viens no atbalstītajiem projektiem tiek īstenots viedās specializācijas jomā "Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija", bet otrs viedās specializācijas jomā "Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas". Ar 2023., 2024. un 2025.gadam paredzēto papildu piešķirto finansējumu paredzēts iedzīvināt projektu pieeju, kas sniegtu iespēju projektiem paredzēto finansējumu plānot ilgtermiņā, kā arī nodrošinātu iespēju izveidot projektu konsorcijus jeb platformas, pielietot elastību piemērotāko apakšprojektu izvēlē konsorcijam noteikto valstiska un misijas pieejā balstīta mērķa sasniegšanai.
Tāpat valdība atbalstījusi 200 000 eiro piešķiršanu jaunuzņēmumu nozares ekosistēmas attīstībai, kā arī 675 300 eiro piešķiršanu cilvēkkapitāla un nodarbinātības pārvaldības modeļa pilnveidošanai, sekmējot Latvijas uzņēmumu izaugsmi un eksportspēju, nodrošinot augsti kvalificētu un profesionāli sagatavotu darbaspēku.
Uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finanšu pieejamības veicināšanai no valsts budžeta 2023.gadā papildu paredzēti 12,19 miljoni eiro, tostarp būtiskākā aktivitāte ir Investīciju fonda darbības turpināšana.
Investīcijām lielu, tautsaimniecībai nozīmīgu uzņēmēju uz eksportu vērstu projektu attīstībai kopā ir piešķirti 70 miljoni eiro, tostarp 2023.gadā - 10 miljoni eiro, bet 2024. un 2025.gadā - 30 miljoni eiro katrā gadā. Piešķirtā finansējuma ietvaros papildus plānots atbalstīt 10-11 lielus investīciju projektus, radot papildu vismaz 600 labi apmaksātu darbavietu, palielināt uzņēmumu ieguldījumu apmēru pētniecībā un attīstībā aptuveni par 10 miljoniem eiro gadā un sasniegt papildu eksporta apmēra pieaugumu aptuveni 70 miljonu eiro apmērā gadā.
Kopumā programmā piešķirtā finansējuma ietvaros, kas veidos vairāk nekā 222 miljonus eiro, plānots atbalstīt 32-33 lielus investīciju projektus, radot kopā 2000 labi apmaksātu darbavietu, palielināt uzņēmumu ieguldījumu apmēru pētniecībā un attīstībā aptuveni par 30 miljoniem eiro gadā un sasniegt eksporta pieaugumu par aptuveni 500 miljoniem eiro gadā. Vienlaikus šogad 2,19 miljoni eiro paredzēti eksporta darījumu apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem.
Mājokļu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai valdība atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu mājokļu garantiju atbalsta programmas un atbalsta programmas "Balsts" turpināšanai trīs miljonu eiro apmērā, kā arī Būvniecības informācijas sistēmas tālākai attīstībai un pakalpojumu modernizēšanai 2,33 miljonu eiro apmērā.
Savukārt iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā, paredzot veikt centralizētu preču iepirkumu un decentralizētu preču glabāšanu un sadali pašvaldībās, plānots piešķirt 6,22 miljonus eiro, vienlaikus paredzot, ka turpmākajos gados valsts finansējums šim mērķim tiks dubultots.
Tāpat atbalstīta 259 000 eiro paredzēšana stingras monitoringa sistēmas ieviešanai, lai izvērtētu un novērstu apdraudējumu kritiskajai infrastruktūrai un nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, sekmējot turpmāku uzņēmējdarbības un investīciju vides attīstību.
Jau ziņots, ka valdība 13.janvārī ārkārtas sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) apkopoto un sagatavoto 2023.gada valsts budžeta piedāvājumu jaunām valdības prioritātēm un programmām.
FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka šā gada valsts budžeta piedāvājums paredz papildu esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības prioritātes un programmas 710 miljonu eiro apmērā.
Sagatavotais budžeta piedāvājums valsts drošībai un ārpolitikai paredz atvēlēt 402 miljonus eiro, dzīves kvalitātes prioritātei - 162 miljonus eiro, konkurētspējai - 71 miljonu eiro, izglītībai - 45 miljonus eiro, bet enerģētikai, klimatam un videi - 31 miljonu eiro.
