Neraugoties uz regulāru sabiedrības informēšanu par naudas izkrāpšanas riskiem un arvien jaunām shēmām, krāpniecību mēģinājumu skaits turpina pieaugt un iedzīvotāji joprojām kļūst par viltvāržu upuriem. Bankas Citadele krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Ingrīda Āva norāda uz četriem būtiskiem signāliem, kā atšķirt krāpniecības mēģinājumu no saziņas ar reālu bankas darbinieku.
1. Kādā valodā runā zvanītājs?
Banku un citu oficiālu iestāžu darbinieki ar klientiem galvenokārt sazinās latviešu valodā. Bieži vien krāpnieki izmanto angļu vai krievu valodu un zvana no ārvalstīs reģistrētiem numuriem, tādēļ jau no sasveicināšanās un sarunas pirmajām sekundēm ir iespējams pamanīt aizdomīgas pazīmes. Tomēr krāpnieki pielāgojas, un pēdējā laikā novērots, ka viltvārži arvien biežāk ar upuriem sazinās arī latviešu valodā. Tātad latviešu valoda vēl neliecina, ka drīkst uzticēties, - jābūt īpaši uzmanīgam.
2. Vai runātājs steidzina un rada trauksmi?
Krāpnieki apzināti rada steigu, lai neļautu upuriem apdomāt rīcību, un cenšas savu mērķi sasniegt pēc iespējas ātrāk. "Krāpniecība bieži balstās uz cilvēku psiholoģijas izmantošanu - mērķtiecīgi tiek radīta trauksmes sajūta un iespaids, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība," norāda Ingrīda Āva, "turpretī bankas darbinieki vienmēr būs pretimnākoši un neiebildīs, ja saruna tiks pārcelta uz vēlāku laiku vai citu darbadienu."
3. Ko vēlas noskaidrot zvanītājs?
Viens no biežākajiem krāpniecības shēmu veidiem ir apgalvojums, ka "mēs konstatējām aizdomīgu darījumu, kas veikts no jūsu kartes, un lai to bloķētu, nepieciešams kartes numurs". Neviens bankas darbinieks nekad nezvanīs un nelūgs atklāt kartes CVV kodu, internetbankas paroli vai citus sensitīvus datus. Ja klients pats zvana bankai, banka var lūgt nosaukt zvanītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, lai identificētu klientu. Vislabāk izmantot Citadeles mobilajā lietotnē pieejamo autentificēto zvanu. Klients, zvanot no lietotnes, būs jau identificēts - bankas pārstāvis zinās, ar ko runā, un varēs palīdzēt droši atrisināt konkrētus jautājumus.
4. Kā rīkoties, ja e-pastā saņemts "bankas paziņojums"?
Banku darbinieki sūta klientiem e-pastus no bankas oficiālās e-pasta adreses, nevis privātiem profiliem, tādēļ ir būtiski pārliecināties, no kādas e-pasta adreses ir saņemta ziņa. Uz klienta e-pastu banka visbiežāk sūta tikai informatīvas ziņas, savukārt aicinājumus veikt kādas darbības parasti ziņo internetbankā vai mobilajā lietotnē. Ja e-pastam ir pievienota saite, drošības pēc ieteicams ierakstīt pievienotās mājaslapas adresi meklēšanas pārlūkā, lai pārliecinātos par domēna atbilstību oficiālajai bankas lapai. Tāpat jāpārliecinās, vai mājaslapas adrese sākas ar "https://", kas liecina, ka savienojums starp ierīci un mājaslapu ir šifrēts.
"Ir maldīgi domāt, ka finanšu krāpnieki apmāna tikai lētticīgos, jo arī pieredzējuši un izglītoti cilvēki var kļūt par upuriem. Citi par krāpšanas gadījumiem izvēlas klusēt, jo ir kauns par notikušo. Tomēr vienmēr ir vērts sazināties ar savu banku, un, jo ātrāk tas tiek darīts, jo lielākas iespējas palīdzēt," norāda I. Āva.