IZM nosauc iemeslu, kāpēc Latvija Dzimumu līdztiesības indeksā novērtēta tik zemu

Indeksa izvērtējums balstās 2020.gada datos, izvērtējot tādas jomas kā zināšanas, nauda, darbs, vara, laiks un veselība.

Viszemākais novērtējums Latvijai ir zināšanu (47,7 punkti) un varas (50,9 punkti) jomās, turklāt zināšanu jomā Latvija ierindojas pēdējā vietā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Zināšanu jomā Latvija indeksa rezultātu ietvaros ir pieredzējusi arī vislielāko lejupslīdi, salīdzinot ar iepriekšējā gada rezultātiem - vērtējums samazinājies par 3,2 punktiem.

Turklāt vislielāko nevienlīdzību zināšanu jomā rada dzimumu segregācija izglītībā. Latvijā dzimumu segregācijas problēma ir īpaši izteikta - šajā apakšjomā no 100 punktiem Latvijas vērtējums ir tikai 37,2 punkti.

IZM skaidroja, ka šajā "zināšanu" sadaļā tiek vērtēti sieviešu un vīriešu līdzdalības pieaugušo izglītībā un augstākās izglītības iegūšanas rādītāji un dzimumu segregācija izglītības, veselības, humanitāro zinātņu un mākslas studiju jomā.

Latvijas gadījumā visi šie rādītāji ir augstāki sievietēm. Piemēram, dalība pieaugušo izglītībā četras nedēļas pirms aptaujas ir augstāka sievietēm - attiecīgi 15% un 12% 2020.gadā, tāpat arī iedzīvotāji ar augstāko izglītību no visiem iedzīvotājiem vecumā virs 15 gadiem - 40% sieviešu un tikai 23% vīriešu.

Savukārt augstākajā izglītībā studējošie izglītības, veselības, humanitāro zinātņu un mākslas studiju jomā ir 44% sieviešu un tikai 13% vīriešu 2020.gadā.

Kopumā aprēķinot, tas veido salīdzinoši zemākus rezultātus Latvijai dzimumu pārstāvniecībā un līdztiesībā indeksa "zināšanu" sadaļā, skaidroja IZM.

Ministrijā norādīja, ka Latvijā patiešām nav šķēršļu sieviešu līdzdalībai izglītībā, un šī līdzdalība ir salīdzinoši augsta, bet indeksa zemos rezultātus veido vīriešu zemā dalība izglītībā. Izglītības sistēmā atšķirībai starp dzimumiem ir tendence pieaugt līdz ar izglītības pakāpi, un tā ir ļoti augsta augstākajā izglītībā - piemēram, atbilstoši OECD datiem par 2021.gadu Latvijā augstāko izglītību pabeidz tikai 34% jaunu vīriešu, salīdzinot ar 55% jaunu sieviešu 25 līdz 34 gadu vecumā.

Taču Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ir noteikts mērķis samazināt 18 līdz 24 gadus vecu iedzīvotāju, un it īpaši vīriešu laukos īpatsvaru, kuri ir pametuši izglītības sistēmu. Dati rāda, ka šis jaunu vīriešu īpatsvars, kuri nemācās vai neapgūst profesiju, ir samazinājies no 16,6% 2019.gadā līdz 11,6% 2021.gadā, kas veicinās atšķirības starp dzimumiem samazināšanos izglītības jomā, skaidroja ministrijā.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam uzsvērta individuāla, uz izglītojamo personu vērsta pieeja kompetenču attīstībai, tajā skaitā prasmei un motivācijai mācīties visa mūža garumā.

Jau rakstījām, ka Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts pirmdien, 24.oktobrī, publiskojis šī gada Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksu, kurā Latvija ar 61,4 punktiem 16.vietu starp 27 dalībvalstīm, informē Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.

Šis rezultāts Latvijai ir par 0,7 punktiem zemāks rādītājs nekā pērn.

Indeksa izvērtējums balstās 2020.gada datos, izvērtējot tādas jomas kā zināšanas, nauda, darbs, vara, laiks, veselība. Šogad īpaša uzmanība indeksā tiek pievērsta Covid-19 pandēmijas radītajām sekām un negatīvajai ietekmei uz panākto progresu dzimumu līdztiesības jomā. Papildus šīm tēmām 2022.gada indeksā tiek apskatīta un analizēta ar dzimumu saistīta vardarbība un vardarbība ģimenē.

Tā kā indeksa rezultāti balstās 2020.gadā iegūtajos datos, tie parāda Covid-19 pandēmijas ietekmi uz dzimumu līdztiesību. Sievietes visbiežāk uzņēmās ar aprūpi saistītos pienākumus. Vienlaikus pakalpojumu sektors, kurā ir augsts sieviešu nodarbinātības līmenis, bija viens no vissmagāk skartajiem sektoriem. Covid-19 pandēmija izraisīja arī vardarbības ģimenē gadījumu pieaugumu.