Saeimas komisijā kritizē žoga izbūves procesu uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju

Komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš (K) pauda bažas, ka žoga izbūve nav pabeigta ne pie Baltkrievijas, ne Krievijas robežas.

Situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir stabila, lai arī Baltkrievija uztur spriedzi, deputātiem stāstīja Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Juris Martukāns. Ja turpināsies tāda tendence, kāda tā ir no vasaras sākuma, robežsardzei nav šaubu, ka ārkārtas situācija uz robežas būs jāpagarina atkārtoti, pauda robežsardzes pārstāvis.

Martukāns atzina, ka žoga izbūve pie Baltkrievijas robežas kombinācijā ar optiskā kabeļa ievietošanu, kas ir projekts, kas tiek īstenots paralēli, nodrošinās pilnvērtīgu robežas aizsardzību.

VK pārstāve Kristīne Jaunzeme norādīja, ka jau 2020.gadā, noslēdzot revīziju par robežas joslas infrastruktūras izbūvi, kur centrālais objekts bija robežas ar Krieviju izbūve un plānotā Baltkrievijas robežas izbūve, VK vērsa uzmanību, ka visi darbi kavējas un ir stipri novēloti. Šobrīd var konstatēt to pašu, tomēr ir vērojams progress, ko varētu skaidrot ar izmaiņām drošības situācijā, kas spiež rīkoties ātrāk, atzīmēja Jaunzeme.

Pēc VK pārstāves teiktā, izbūves procesā ir ieviests vairums VK ieteikumu, taču procesā ir palikuši divi ieteikumi - par mežaudžu uzskaitīšanu grāmatvedībā, kas ir saistīts ar uzsākto kriminālprocesu par zudušajiem kokiem, un par nepamatoti lielajām atsavinātajām zemes platībām pie robežas joslas. Šīs atsavinātās platības tikušas atmežotas nepamatoti lielā apjomā. Visas zemes platības būtu jāizvērtē un jāsaprot, ko ar tām darīt, jo ir ieguldīti milzīgi resursi, bet tās netiek izmantotas, pauda Jaunzeme.

Runājot par žoga uzbūvi pie Baltkrievijas robežas, VK pārstāve norādīja uz vairākām nepilnībām iepirkumu procesā. Atbildīgās institūcijas pirms dzeloņstieples iepirkuma īstenošanas neesot noskaidrojušas, kāds dzeloņstieples veids būtu izmantojams pastāvīgā žoga izbūvē, stāstīja Jaunzeme. Sakritības dēļ piegādātājs neesot varējis nodrošināt piegādi, tāpēc valsts varēja līgumu izbeigt, taču, ja piegādātājs līgumu būtu varējis izpildīt, tad valsts būtu iegādājusies dzeloņstiepli, kas nebūtu derīga ne pagaidu, ne arī patstāvīgā žoga īstenošanā, pauda Jaunzeme.

Gan Baltkrievijas, gan Krievijas robežas žoga izbūves procesā VK ir sadarbojusies ar tiesībsargājošajām institūcijām, norādīja Jaunzeme. Viņa atzīmēja, ka ir ierosinātas vairākas krimināllietas. Viņa apgalvoja, ka VK cieši sekošot līdzi, vai finansējums tiek izlietots likumīgi un iespējami labākajā veidā.

Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietniece Ingūna Aire apgalvoja, ka ar žoga izbūvi saistītie darbi notiekot "ļoti intensīvā režīmā". Katru mēnesi ir ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kas rūpīgi seko līdzi visiem termiņiem, sacīja ministrijas pārstāve. Viņasprāt, Nodrošinājumu valsts aģentūra un Valsts nekustamie īpašumi strādā paaugstināta darba režīmā, un šī esot galvenā IeM prioritāte.

Vaicāta, kurš no IeM ir atbildīgais par procesa uzraudzīšanu, Aire norādīja, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja ir galvenais projekta uzraudzības formāts, un šo komiteju vada iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP).