VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pēc pretendentu lūguma līdz 26.septembrim ir pagarinājusi pieteikšanās termiņu atklātajā cenu aptaujā būvuzņēmumiem žoga pirmā prioritārā posma izbūvei Latvijas-Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
"Mūsu mērķis ir iespējami ātrā trūkstošās infrastruktūras un žoga izbūve uz Latvijas-Krievijas robežas. Tā, lai uz visas Austrumu robežas būtu izveidota moderna, efektīva robežapsardzības infrastruktūra," skaidro Griškevičs, piebilstot, ka tieši tādēļ VNĪ ir pagarinājusi pieteikšanās termiņu atklātajā cenu aptaujā.
VNĪ norāda, ka tehniskā specifikācija tiks izsniegta potenciālajiem pretendentiem, kuri atbildīs reputācijas kritērijiem un cenu aptaujas nolikumam. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.
Griškevičs min, ka Latvijas-Krievijas robežas garums ir 283,6 kilometri. Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 kilometru garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas un četri iekaramie tilti. Savukārt pats žogs ir izbūvēts aptuveni 99 kilometru garumā.
Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Būvdarbi notiks vairākos posmos. Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024.gada beigām, savukārt pārējās infrastruktūras izbūve ir plānota līdz 2025.gadam.
Pēc Griškeviča minētā, šobrīd uz Latvijas-Krievijas robežas jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un apmēram 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.
Ievērojot iepriekšējo pieredzi Latvijas-Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, līdz septembra beigām plānots izpētīt dzīvnieku pārvietošanās takas robežjoslas tuvumā. Tas ļaus projektēt dzīvniekiem draudzīgus risinājumus, ja tie būs nepieciešami.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.
