Starptautiskajās organizācijās strādājošie Latvijas profesionāļi var sniegt būtisku ieguldījumu ne tikai valsts pārvaldē, bet arī citās nozarēs, piemēram, izglītībā un pētniecībā, trešdien Ārlietu ministrijas (ĀM) Starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forumā pauda Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra (LU DMPC) pētījuma "Latvijas profesionāļu iesaiste diasporas diplomātijā un tīklojuma diplomātijas potenciāls" līdzautore, LU asociētā profesore Baiba Bela.
ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) atzīmēja, ka pētījums ir vērtīgs un devis ļoti labas atziņas, jo ir izdevies aptaujāt 177 starptautiskajās organizācijās strādājošos Latvijas profesionāļus, no kuriem 87% ir pauduši pozitīvu vērtējumu par iniciatīvu un norādījuši, ka vēlētos nākotnē sadarboties ar Latvijas pārstāvjiem. Turklāt trīs ceturtdaļas aptaujāto kā galveno motivāciju vai ieguvumu sadarbībai norādīja iespēju palīdzēt un atbalstīt Latvijas attīstību. "Tas parāda šī kopuma milzīgo spēku - prioritāte ir dot un palīdzēt Latvijai!" pauda Kalniņa-Lukaševica.
Kā aģentūru LETA informēja ĀM Preses centrā, Starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forums norisinājās pirmo reizi un pulcēja vairāk nekā 80 dažādās starptautiskajās organizācijās strādājošus Latvijas ekspertus, tajā skaitā strādājošos NATO, ANO, OECD, Pasaules Veselības organizācijā (PVO), Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā.
Forumu atklāja Kalniņa-Lukaševica, uzsverot, ka forums pirmo reizi tik plašā mērā ir sapulcējis starptautiskajās organizācijas strādājošos Latvijas profesionāļus. "Daļa no dalībniekiem ir Latvijā labi zināmi eksperti. Vienlaikus ir vērtīgi, ka daudzus ieraugām pirmo reizi. Tādējādi izdodas paplašināt to profesionāļu loku, kuri ir gatavi iesaistīties sadarbības tīklojumā," sacīja parlamentārā sekretāre.
Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka ministrijai jau ilgstoši ir bijis mērķis satikt Latvijas profesionāļus, kuri strādā starptautiskās organizācijās dažādās pasaules valstīs, lai veidotu mērķtiecīgu un sistemātisku sadarbību gan zināšanu apmaiņai un kontaktiem Latvijas interešu virzīšanai starptautiski, gan arī lai sniegtu nepieciešamo atbalstu Latvijas pārstāvju karjeras virzībai.
Darbs forumā norisinājās sesijās un apaļā galda diskusiju formātos. Pirmā apaļā galda diskusija bija par ārlietām, aizsardzību un krīžu noturību, otrā - par ekonomiku, finansēm un labbūtību, savukārt trešās diskusijas temats bija tiesiskums, pārvaldība, sabiedrība.
Diskusijās piedalījās dažādi eksperti, tostarp NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāre Ilze Juhansone, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieka Valda Dombrovska kabineta vadītāja vietniece Žaneta Vegnere, Starptautiskajā tiesību komisijā ievēlētais Londonas Universitātes koledžas asociētais profesors Mārtiņš Paparinskis un citi. Forumā piedalījās arī Latvijas vēstnieki starptautiskajās organizācijās - Andrejs Pildegovičs, Bahtijors Hasans, Katrīna Kaktiņa, kā arī speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele.
Foruma mērķis ir stiprināt pastāvīgu neformālo sadarbību starp Latvijā un starptautiskajās organizācijās strādājošiem profesionāļiem, kā arī pārrunāt Latvijas attīstības un ārpolitikas prioritātes.
Forumu rīko Latvijas Ārlietu ministrija, Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Valsts prezidenta kanceleja, Valsts kanceleja un biedrība "Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" ("esiLV"). Foruma atklāšanas sesijā no organizatoru puses piedalījās arī Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, Valsts Kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis un biedrības "esiLV" vadītāja Elīna Pinto.
Foruma noslēguma sesija pēc Valsts prezidenta Egila Levita ielūguma noritēs Rīgas pilī, kur paredzēts izvirzīt prioritātes un pieturpunktus turpmākajam kopdarbam.