Kozlovskis: Latvijā pašlaik ir noteikti 35 katastrofu apdraudējumu veidi

Izvērtējot krīzes vadību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā, secināts, ka Latvijā nepieciešams veidot krīzes vadības centru, kas būtu atbildīgs par krīzes vadības koordināciju valstī, uzskata Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Covid-19 krīzes pārvarēšanu priekšsēdētājs Rihards Kozlovskis (JV).

Šodien Saeima plāno uzklausīt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu par Covid-19 krīzes pārvarēšanu, kas apliecina nepieciešamību valstī mainīt krīzes vadības sistēmu.

Komisijas darbības laikā Saeimas deputāti analizēja valdības īstenoto krīzes vadību, veikto vakcīnu iepirkumu, Vakcinācijas projekta biroja darbību, valdības noteiktos atbalsta un infekcijas izplatību ierobežojošos pasākumus, kā arī veica valdības pieņemto lēmumu komunikācijas izvērtējumu.

Kozlovskis norāda, ka līdz šim krīzes Latvijā ir bijušas galvenokārt īstermiņa un vienlaikus skāra ne vairāk kā pāris nozares. Valstī esošais krīzes vadības resurss esot pietiekams šādu īstermiņa lokālu krīžu pārvarēšanai, savukārt pandēmijas gadījumā tas noteikti nav pietiekams un efektīvs, jo ilgtermiņā skar visas nozares bez izņēmuma.

Kozlovskis informē, ka Latvijā pašlaik ir noteikti 35 katastrofu apdraudējumu veidi, tāpēc, lai nākotnē izdotos veiksmīgi vadīt krīzes, kas potenciāli varētu skart plašu nozaru loku, ir jāveido struktūrvienība - krīzes vadības centrs, kas būtu Ministru prezidenta pakļautībā.

Politiķa ieskatā šajā centrā varētu strādāt neliels skaits speciāli sagatavotu profesionāļu, tai pašā laikā katrā nozarē būtu jāpastāv profesionāļu sarakstam, kurus atbilstoši konkrētam apdraudējuma veidam varētu nekavējoties iesaistīt krīzes vadības centra darbībā krīzes koordinēšanai.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs secinājis, ka Covid-19 krīze pārvarēšanas izvērtējums deva iespēju atrast nepilnības krīzes vadībā, un tagad ir iespēja tās novērst. Komisijas deputātu izdarītie secinājumi ir apkopoti galaziņojuma atsevišķā sadaļā. Komisijā uzskata, ka tie obligāti būtu jāņem vērā nākotnē, lai uzlabotu valsts krīzes vadības koordināciju un neatkārtotu iepriekš pieļautās nepilnības.