Latvija no Eiropas Komisijas robežas drošības uzlabošanai vēlētos saņemt aptuveni 134 miljonus eiro

Latvija vēlētos saņemt aptuveni 134 miljonus eiro no Eiropas Komisijas robežuzraudzības infrastruktūras, autotransportas un ekipējuma uzlabošanai.

Šonedēļ iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) apmeklēja Latvijas-Baltkrievijas robežu, un vizītē viņai pievienojies arī ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrija.

Golubeva norādījusi, ka, kopš Latvija piedzīvojusi Baltkrievijas hibrīdoperāciju uz robežas, Latvijai ir izdevies gan izvietot pagaidu žogu, gan pieņemt likumdošanu, kas ļaus ātrāk un efektīvāk izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūru, tostarp, pastāvīgo žogu.

Ministre atgādināja, ka saskaņā ar iepriekš ziņoto Latvija, Lietuva un Polija no Eiropas Komisijas saņems 200 miljonus eiro robežu stiprināšanai.

Patlaban Latvija jau ir iesniegusi aprēķinu, lai no šī finansējuma nodrošinātu vairākas izdevumu pozīcijas, kas saistītas ar robežuzraudzības infrastruktūru, autotransportu un ekipējumu, norādījusi Golubeva.

Iekšlietu ministres padomniece Linda Curika aģentūrai LETA paskaidroja, ka kopumā lūgts piešķirt Latvijai 134 miljonus eiro.

Nauda gan nav pieprasīta pastāvīgā žoga būvniecībai, tomēr patlaban norit sarunas par to, cik lielu finansējumu katrai valstij piešķirs robežsardzes ekipējumam, autotransportam, stacionārajai robežas infrastruktūrai un Valsts policijas ekipējumam.

Ministre arī atzinīgi novērtēja ASV sniegto atbalstu Valsts robežsardzes materiāltehniskā aprīkojuma uzlabošanā.

Jau ziņots, ka kopš pagājušā gada 10.augusta, kad pierobežā tika izsludināta ārkārtējā situācija, kopumā no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēts 4905 cilvēks.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana nav liegta 109 cilvēkiem, savukārt kopumā pērn un šogad aizturēts 461 valsts robežu nelikumīgi šķērsojis trešo valstu pilsonis.

Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja pērn no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz šī gada 10.februārim.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš pagājušā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

Kopš pagājušā gada 13.decembra vērojams paaugstināts migrantu spiediens uz Latvijas robežu.