Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi informatīvu ziņojumu un priekšlikumus, kā darba koplīgumos ietvertās normas piemērot pašreizējos ekonomiskajos apstākļos.
Ziņojumā izskatīts jautājums par darba koplīgumu uzņēmuma līmenī, koncentrējot uzmanību uz publisko sektoru. Tajā iekļauti gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), gan Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikumi.
Likumdevējs jau ir spēris soļus, lai paplašinātu to jautājumu loku, par ko valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros var paredzēt amatpersonām un darbiniekiem iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos. Šī gada 14.oktobrī tika pieņemti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Tomēr Nacionālās trīspusējās sadarbības padome 7.oktobra sēdē lēma, ka ir jāturpina diskusijas par sociālo partneru – LBAS un LDDK iesniegtajiem priekšlikumiem par nepieciešamajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Līdz ar to Finanšu ministrijai (FM) šobrīd ir jāturpina diskusijas ar sociālajiem partneriem, lai vienotos par piemērotāku Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumu redakciju, lai sasniegtu divus mērķus – veicinātu sociālo dialogu publiskajā sektorā, kā arī nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu. Vienlaikus FM arī būtu nepieciešams turpināt diskusijas ar LDDK un LBAS par jautājumiem, kas skar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus.
LM izstrādātais Informatīvais ziņojums par priekšlikumiem risinājumiem koplīgumos ietverto normu piemērošanai pašreizējos ekonomiskajos apstākļos otrdien, 7.decembrī, izskatīts valdībā. Atbilstoši valdības sēdes protokollēmumam Finanšu ministrijai sadarbībā ar LM, LBAS un LDDK jāsagatavo un jāiesniedz grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā saistībā ar papildus atlīdzības noteikšanu valsts vai pašvaldības institūcijās. Minētie priekšlikumi jāiesniedz, gatavojot valsts budžetu 2012.gadam.
Savukārt attiecībā uz darba strīdiem, kas saistībā ar koplīgumu normu izpildi šobrīd jau tiek skatīti tiesā, darba devējiem atbilstoši likuma Par tiesu varu 16.pantam būs jāizpilda likumīgā spēkā stājušies tiesas spriedumi. Saskaņā ar minētā likuma 16.panta ceturto daļu šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.
Darba koplīgums ir vienošanās starp darba devēju un darbiniekiem. Atbilstoši Darba likuma 18.pantam darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā. Savukārt darba koplīgumu nozarē vai teritorijā jeb ģenerālvienošanos slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar darbinieku arodbiedrību vai darbinieku arodbiedrību apvienību (savienību). To dara gadījumā, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos.
Darba koplīgumā var tikt noteikta darba samaksas sistēma (algas, prēmijas, piemaksas), darba aizsardzības organizācija, darba attiecību dibināšana un izbeigšana, sociālā aizsardzība, kvalifikācijas celšana, darba kārtības noteikumi un citi ar darba attiecībām saistīti jautājumi.