Pēc ilggadējā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša došanās mūžībā šā gada 11.novembrī kuluāros aktīvi tiek apspriesta iespējamās kandidatūras SAB direktora amatam. Starp iespējamiem kandidātiem izskanējis arī Latvijas ārkārtējās un pilnvarotajās vēstnieces Vācijā Ingas Skujiņas vārds. Viņa savas karjeras sākumā strādāja laikrakstā "Diena".
Valsts prezidents Egils Levits uzskata, ka iespējamo kandidātu loks uz Satversmes aizsardzības biroja direktora amatu ir ļoti šaurs. TV3 raidījumā “Nekā personīga” 14. novembrī E. Levits uzsvēra, ka viņam jau ir padomā daži iespējamie SAB direktora amata kandidāti, pieļaujot, ka jaunais SAB direktors varētu tikt izraudzīts tuvākajā laikā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādīja, ka Nacionālās drošības padomei (NDP) un Saeimai nevajadzētu vilcināties ar jauna profesionāla, godīga un drosmīga SAB vadītāja iecelšanu. Pēc traģiskās vēsts saņemšanas par Maizīša došanos mūžībā, Bordāns apmeklēja valsts drošības iestādi un tikās ar direktora vietnieku un direktora pienākumu izpildītāju Andi Freimani,
E. Levits gan norādīja, ka viņš runās ar iespējamiem kandidātiem un pēc tam, saskaņā ar likumu, par kandidātiem diskutēs Nacionālās drošības padome (NDP).
“No sākuma man jārunā ar kandidātiem, vai viņi piekritīs pildīt šo ļoti atbildīgo uzdevumu. Tas ir mans uzdevums. Pēc tam kandidāti tiks vērtēti NDP,” sacīja E. Levits.
Raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidātu izvirza Nacionālās drošības padome. To vada Valsts prezidents. Padomē darbojas Saeimas spīkere, Saeimas Nacionālās drošības komisijas un arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāji, premjers, aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministri. Sēdē var piedalīties arī ģenerālprokurors. Pēc tam kandidāts uz 5 gadiem atklātā balsojumā jāapstiprina Saeimai.
Viens no Nacionālās drošības padomes locekļiem Ārlietu ministrs intervijā “Nekā personīga” norādīja, ka SAB direktoru obligāti nav jāmeklē specdienestos, jo Kažociņš un Maizītis nācis no malas un darbu veikuši ļoti labi.
Nacionālās drošības padomes locekļi Aizsardzības un Iekšlietu ministri un arī Ģenerālprokurors nevēlējās komentēt SAB direktora izraudzīšanos.
Dažādos likumos teikts, ka par SAB direktoru var būt persona, kura ir saņēmusi pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, kuram ir amatam atbilstoša pieredze vadošā amatā un kura atbilst valsts drošības iestādes amatpersonām noteiktajām obligātajām prasībām, pārliecinājās aģentūra LETA.
Šīs prasības paredz, ka par specdienesta amatpersonu var kļūt vismaz 18 gadu vecumu sasniedzis un agrāk par tīšu noziegumu nesodīts Latvijas pilsonis, kurš pārvalda latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu. Tāpat prasības paredz, ka personai jābūt ar augstāko izglītību, kā arī veselības stāvoklim un psiholoģiskajām īpašībām ir jābūt atbilstošām, lai veiktu dienesta pienākumus.
Iepriekšējie SAB vadītājiem - Jānim Maizītim un Jānim Kažociņam - pirms kļūšanas par SAB direktoriem bija liela pieredze vadošos amatos tiesībsargājošās iestādēs un aizsardzības resorā. Maizītis pirms tam strādāja par ģenerālprokuroru un Nacionālās drošības padomes sekretāru, bet Kažociņš pirms kļūšanas par SAB direktoru bija priekšlaicīgi atvaļinājies no dienesta Lielbritānijas bruņotajos spēkos brigādes ģenerāļa pakāpē.
Starp iespējamiem SAB direktora amata kandidātiem, pēc “Dienas” žurnālistes Agneses Margēvičas rīcībā esošās informācijas, minēti Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, kā arī divi diplomāti - Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja un Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa.
Letas rīcībā esošā informācija liecina, ka Inga Skujiņa savulaik strādājusi laikraksta “Diena” ārzemju ziņu nodaļā (no 1993.- 1995.gadam). Pēc tam Ārlietu ministrijā dažādos amatos:
1995.- 1997.- vecākā referente Starptautisko organizāciju nodaļā, vēlāk Drošības politikas nodaļā
1997.- 2000.- 2.sekretāre Latvijas delegācijā EDSO, Vīnē
2000.- 2001.- Drošības politikas departamenta direktore, vienlaicīgi Bruņojuma kontroles nodaļas vadītāja
2001.- 2003.- NATO nodaļas vadītāja, Latvijas delegācijas iestāšanās sarunām ar NATO locekle
2003.- 2008.- Ārlietu ministrijas valsts sekretāra padomniece
2008.1.- Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece stratēģijas jautājumos
no 2012.3. - Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē sekretariāta direktore
2017. 7. - kļuvusi par Latvijas ārkārtējo un pilnvarotajo vēstniecei Vācijā